Kaķis aiz loga

Manu kolēģi Rostislavu jeb, kā mēs viņu saucam, - Rostu no Prāgas aģentūras, telefona zvans sasniedza jau labu laiku pēc darba dienas sākuma. Zvanītājs bija jaunais uzņēmuma darbinieks, kurš lūdza piešķirt brīvu dienu, jo gadījusies pēkšņa liga – pa logu izkritis nesen ģimenē pieņemtais kaķēns. Viss saprotams, nav grūti iztēloties – kaķēns dzīvs, bet visticamāk, satraumējies, stress kaķēnam, pašam darbiniekam un pārējiem ģimenes locekļiem, jākoncentrē spēki glābšanai, rehabilitācijai utt.. Rosta saprotoši un bezšaubīgi piekrīt, mierina jauno kolēģi, vien, beidzot satraukto sarunu, paspēj pārvaicāt, kurā stāvā kolēģis dzīvo. Izrādās, ka pirmajā … .

Šī ir kontekstuāla epizode no “jaunās kārtības darba tirgū", kas ar reālu piemēru demonstrē konservatīvam darba devējam agrāk neiedomājamu situāciju. Šo kārtību nosaka jaunā paaudze (mileniāļi, x, y vai z paaudze, kādu nu kurš apzīmējumu lieto) un darba devējam ir jāpielāgojas apstākļiem. Un komunikācijas nozare diemžēl nav izņēmums.

Kā strādāt ar jauno paaudzi, mainīt darba kultūru un mainīties pašiem, lai sekmīgi turpinātu attīstīt savu, nu jau pirms vairākiem gadu desmitiem uzsākto biznesu komunikācijas jomā, bija viena no centrālajām tēmām “Eurocom Worldwide” (EW) komunikācijas aģentūru tīkla Eiropas valstu dalībnieku sanāksmē, kas tikko notika Prāgā, Čehijā. “LEAD. Korporatīvā komunikācija” ir EW dalībnieks ar 14 gadu stāžu, 28 tīkla uzņēmumu īpašnieki tiekas katru gadu kādā no pasaules vietām, bet Prāgas sanāksme ievadīja jaunu tradīciju - papildus satikties neformālā gaisotnē tikai Eiropas valstu dalībniekiem. Pirmajā neformālajā sanāksmē septembra nogalē Prāgā tikās tīkla dalībnieki no 9 valstīm – Nīderlandes, Vācijas, Francijas, Itālijas, Somijas, Latvijas, Polijas, Ungārijas un Čehijas.

Komunikācijas bizness aug proporcionāli pasaules ekonomikas izaugsmei. Aģentūrām rodas jauni klienti kam ir nepieciešami projektu vadītāji. Tāpēc darbaspēka jautājums ir aktuāls gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. “Darba tirgus ir mainījies fundamentāli un mums ir jāspēj mainīties tam līdzi”, visaptveroši secināja EW vadītājs Robins Beikers (Robin Baker). Cīņā par labākajiem un daudzsološākajiem prātiem ir iesaistījušies it visi.

Rekrūtēšanai tiek izmantotas arī interneta tehnoloģijas (piem., LinkedIn platforma), tomēr zemē ir ticis nomests milzums laika un naudas. Mileniāļu paaudzes attieksme pret darba tirgu ir krietni vien “vieglāka” nekā tā, ko sagaida šodienas darba devēji. Pieteikties darba intervijai, bet neatnākt un pēc tam neatbildēt pat uz telefona zvaniem, ir šodienas jaunā realitāte. “Stabils darbs vairs nav vērtība – brīvība ir pieprasīta vairāk nekā stabilitāte un iespējas profesionālai izaugsmei”, bija viens no EW Eiropas dalībnieku konferences secinājumiem.  “Junior people go like a second hand car – if you see them, take them. Otherwise they will go quickly[1]” - bija trāpīgs kolēģa resume, kas papildina iepriekš sacīto.

Ko darīt mums – darba devējiem? Viena no izskanējušām versijām bija: “Best thing to recruite is not to recruite at all. Find good people and then keep them[2]”, kas nozīmē individualizētu pieeju jauno kolēģu meklēšanā, izmantojot personīgus ieteikumus un rekomendācijas, talantu meklēšanu ārpus nozares un, iespējams, pat attālākos biznesa apcirkņos.

Tāpēc, saprotot jaunās realitātes, mēs “LEAD. Korporatīvā komunikācija” esam uzsākuši nedaudz atšķirīgu talantu piesaistes politiku. Prasību centrā, iepretim tīri profesionālām kvalitātēm, esam likuši vispārcilvēciskās vērtības – tās, kas apliecina personības vēlmi mācīties, augt un attīstīties, sekot procesiem sabiedrībā un valstī, interesēties par globālajiem notikumiem un pasaules virzību, saskatīt kontekstus un likumsakarības gan lietās, gan procesos. Tuvojoties 21. gadsimta 3. dekādei, ir skaidrs, ka komunikācijas nozares centrā būs kvalitatīva un klienta mērķa auditoriju interesi piesaistoša satura radīšana. Tāda satura, kas piesaista un notur auditorijas uzmanību, jo laiks un uzmanība šodien ir visbūtiskākās vērtības ikvienam cilvēkam un tāpēc arī visu komunikatoru cīņas objekts.

Ieinteresējoša un aizraujoša satura radīšanai tehnoloģiju laikmetā būtiskākas kvalitātes būs radošums, prasme operēt ar modernajām tehnoloģijām un, gribam to vai negribam, joprojām arī tekstu veidošana. Ziņas par rakstošās preses nāvi ir priekšlaicīgas un neatbilst realitātei, tāpēc rakstītprasme joprojām būs komunikācijas speciālistu kvalifikācijas stūrakmens. Cilvēka dabas fenomens ir tāds, ka rakstītprasme primāri rodas lasot, analizējot un attīstot kritisko domāšanu. Diemžēl ziņu virsraksti interneta portālos (labākajā gadījumā), feisbuks vai, jo mazāk, instagrams, minētās īpašības nespēs attīstīt, tāpēc topošajiem komunikācijas guru grāmatas un analītiska satura publicistika būs pamatlīdzekļi viņu spējai konkurēt nozares darba tirgū. Protams, ja viņi to vēlēsies… .