Galvenās B2B komunikācijas tendences 2024. gadā

Maiks Meinards (Mike Maynard) ir Apvienotās Karalistes B2B sabiedrisko attiecību aģentūras “Napier” īpašnieks un globālā sabiedrisko attiecību tīkla B2B un tehnoloģiju jomā “Eurocom Worldwide” priekšsēdētāja vietnieks.

Maiks Meinards, priekšsēdētāja vietnieks “Eurocom Worldwide”

Laiks 2024. gada prognozēm:

Man kā “Napier” īpašniekam un “Eurocom Worldwide” priekšsēdētāja vietniekam bija iespēja aptaujāt kolēģus un citus nozares profesionāļus, lai noskaidrotu, viņuprāt, lielākos izaicinājumus, kā arī potenciālos ieguvumus B2B mārketinga speciālistiem 2024. gadā.

Daudzi izcēla mākslīgā intelekta ietekmi, taču, lai neaizrautos ar mākslīgo intelektu vien, pieņemsim tā attīstību kā pašsaprotamu, un tā vietā pievērsīsimies citām tendencēm, par kurām, iespējams, neesat informēti.

1. Vides, sociālie un pārvaldības kritēriji (ESG)

Raugoties galvenokārt uz situāciju Eiropas tirgū, mani kolēģi paredz, ka viena no vadošajām tendencēm 2024. gadā būs ESG – vides, sociālo un pārvaldības kritēriju – pārskatu veidošana.  

ESG ir politiku, procedūru un rādītāju kopums, kas uzņēmumiem jāievieš un jādokumentē ar mērķi ierobežot negatīvo ietekmi vai palielināt pozitīvo ietekmi uz vides, sociālajām un valdības iestādēm. Līdz 2024. gada vidum ESG pārskatu veidošana kļūs par obligātu prasību visiem uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropā.

ESG pārskatu veidošanā nozīmīgs faktors būs uzticēšanās. Uzticēšanās vairo ieinteresēto pušu pārliecību, uzlabo uzņēmuma reputāciju un veicina ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Lai ESG ziņošana izdotos, ļoti svarīgi uzticēties sagatavotajiem ziņojumiem.

2. Iekšējā komunikācija

Paredzams, ka 2024. gadā palielināsies arī iekšējās komunikācijas nozīme. Efektīva iekšējā komunikācija kļūs svarīgāka ESG kontekstā. Kāpēc? Tāpēc, ka līdztekus dažādības un iekļaušanas veicināšanas programmām cilvēki jāiesaista arī ESG centienos. Jaunākā darbinieku paaudze no saviem darba devējiem sagaida un pat pieprasa šādas iniciatīvas. Ņemot vērā globālo prasmju trūkumu, kam pievērsīsimies vēlāk, atcerieties, ka kandidātiem ir izvēles iespējas!

‍‍Vineta Savicka, vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē Latvijā, apgalvo: "Organizācijās arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta iekšējās komunikācijas lomai DEIB (Diversity, Equity, Inclusion, Belonging) iniciatīvu un darba devēju zīmolvedības programmu atbalstīšanā.”

Ikviens no mums vēlas just saikni ar organizācijām, kurās strādājam un kuras pārstāvam, kā arī ar organizācijām, kuras gūst labumu no mūsu ieguldītā darba to labā. Organizāciju komunikācijas programmām vērts tiekties pēc dažādības, vienlīdzības, iekļaušanas un piederības.

3. Mākslīgais intelekts (MI)

Trešo tendenci jau pieminējām iepriekš – tas ir mākslīgais intelekts (MI).

Mākslīgais intelekts turpinās strauji attīstīties un pilnveidoties, galvenokārt pateicoties dziļās mācīšanās spējām, kuras, iespējams, ietekmēs ļoti daudz procesu, lēmumu un uzdevumu, ar kuriem sastopamies ikdienā. Sagaidu, ka 2024. gada laikā apbrīnosim vismaz vienu ievērojamu lēcienu mākslīgā intelekta piedāvājumā.

Edvardo Menāls Kasass (Eduardo Menal Casas), “Both”, Spānija

Kā norāda Edvardo Menāls Kasass (Eduardo Menal Casas), uzņēmuma “Both” Barselonā, Spānijā, partneris un izpilddirektors: “2024. gadā priekšplānā būs mākslīgā intelekta integrēšana stratēģiskajos komunikācijas plānos gan reputācijas, gan piedāvāto produktu/pakalpojumu ziņā."

Mana kolēģe no “Napier”, direktore Sjūzija Kenjona (Suzy Kenyon) piebilst: "Cilvēku atlaišana nepamatotas mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanas dēļ notiks arvien biežāk, jo MI sāks izmantot vairāk un darbinieki meklēs iespēju izmantot MI arī nepiemērotai resursu taupīšanai, tāpēc jāievēro piersardzība.”

4. Lielie dati

Protams, mākslīgā intelekta attīstība nav iespējama bez nākamās tendences – straujās izaugsmes "lielo datu" vākšanā, apstrādē un izplatīšanā.  

Pēdējo gadu laikā plaukst uz datiem balstītas pieejas. Lielu daļu datu tagad izmanto, lai pamatotu dažādas mūsdienu uzņēmējdarbības komunikācijas metodes un prakses. Lielo datu apjoms tikai pieaugs.

“Idea Group” Somijā direktore Marja-Tertu Rantanena (Marja-Terttu Rantanen) stāsta: "Mākslīgais intelekts noder satura veidošanai, kā arī informācijas ievākšanai un apkopošanai. Tomēr cilvēka skatījuma izziņai, uzņēmuma zīmola un balss toņa uzturēšanai joprojām nepieciešama cilvēka iesaiste."

5. Talantīgs darbaspēks

Marjas-Terttu novērojumi ļauj secināt: neatkarīgi no mākslīgā intelekta un lielo datu izaugsmes, talantīgi cilvēki un komandas ir tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāki kā līdz šim.

Mākslīgais intelekts un lielie dati atvieglo sarežģītu uzdevumu veikšanu, bet vienlaikus palielina uzdevumu skaitu. Ņemot vērā vajadzību visu izprast un pārvaldīt laikā, kad visā pasaulē vērojams šo prasmju trūkums, cīņa par prasmīgiem darbiniekiem kļūs arvien saspringtāka.

Tam piekrīt arī Edvardo Menāls Kasass: “2024. gadā un arī turpmāk par nozīmīgu jautājumu nozarei kļūs komunikācijas tehnoloģiju jomā specializēta talanta piesaistīšana un noturēšana.”

6. Digitalizācija

Teju pašsaprotami, bet sestā tendence 2024. gadam ir pastiprināta digitalizācija. B2B mārketingā digitalizācija ir kas vairāk par stāstu publicēšanu tīmekļa vietnēs. Komunikācijas speciālistiem jāizstrādā un jālieto jauni digitālie rīki, kas izmanto visas digitalizācijas iespējas. Vēlreiz jāatgādina: nav ko raudzīties pagātnē. Tie, kas to darīs vai atteiksies virzīties uz priekšu, netiks līdzi nozares prasībām.

Mafalda Markisa, “Media em Movimento”, Portugāle

Portugāles uzņēmuma “Media em Movimento” dibinātāja un izpilddirektore Mafalda Markisa (Mafalda Marques) stāsta: "Portugāle rīko uz pārmaiņām vērstus tehnoloģiju pasākumus un veicina digitālo nomadu piesaisti.  Notiek gatavošanās arī Digitālo inovāciju centra izveidei, lai atbalstītu uzņēmumus mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas skaitļošanas integrēšanā."

Tas pierāda, cik daudz speciālisti gatavi darīt, lai pielāgotos digitalizācijas vajadzībām. Tas ir ļoti aizraujoši, taču arī šajā gadījumā jāatceras, ka dažkārt nepieciešams cilvēka skatījums.

7. Starppersonu komunikācija

Septītā atziņa: kopumā cilvēkiem joprojām patīk sadarboties tieši ar citiem cilvēkiem! Tiešai saskarsmei un starppersonu komunikācijā nodotiem ieteikumiem arī šogad būs lielāka ietekme nekā čatbotu ierosinājumiem. Lai gan pārejam uz darījumiem tiešsaistē, attiecības un ieteikumi ir ļoti svarīgi... daži teiktu: svarīgāki nekā jebkad agrāk.

Marja-Tertu Rantanena (Marja-Terttu Rantanen) no “Idea Group” norāda: "Personīgā komunikācija ir efektīva un nozīmīga B2B komunikācijā, kur iesaistīti prasīgi un pieredzējuši pircēji. Pārdošanas komunikācijas prasmes atšķiras, tāpēc palīdz mācības, kā arī kvalitatīvi un daudzveidīgi atbalsta materiāli."

8. Nopelnītie mediji

Tomēr nevaram noliegt, ka arī plašsaziņas līdzekļi joprojām ir nozīmīgi. Trešo pušu ieteikums ar publicitātes starpniecību būs svarīgs arī turpmāk. Publikācijas plašsaziņas līdzekļos joprojām raisa lielāku uzticēšanos nekā reklāma, turklāt tas ir finansiāli izdevīgs veids, kā veicināt redzamību.

Ļoti svarīga komunikācijas pasākumu daļa arī turpmāk būs žurnālistu darba atvieglošana, piedāvājot intervējamo personu viedokli, attēlus, infografikas un kontekstuālu informāciju publikāciju veidošanai.

9. Pirktie mediji

Tā kā plašsaziņas līdzekļu nozīme saglabāsies, paredzam, ka arvien biežāk tiks izmantotas maksas iespējas medijos. Ja pieņemam, ka tradicionālie plašsaziņas līdzekļi joprojām ir svarīgi, aizvien vairāk uzņēmumu būs gatavi maksāt, lai radītu iespaidu, ka ir lielākas uzmanības vērti nekā viņu konkurenti. Agrāk B2B (un B2C) aģentūras izsmēja apmaksāto saturu medijos un neatzina tā vērtību. Tagadējos tirgus apstākļos nievājoša attieksme šķiet iedomīga un nepraktiska. Nesaku, ka jāizvēlas viens vai otrs mediju veids – katram ir sava vērtība.

"2024. gadā turpināsies mediju konverģence, paplašināsies maksas mediju iespējas, vairosies aģentūru un redakciju sadarbības situācijas. Pastiprināsies vajadzība pēc aģentūru nodrošinātiem integrēto sabiedrisko attiecību un mārketinga piedāvājumiem, kas vērsti ne vien uz publicitātes nodrošināšanu, bet uz biznesa mērķu sasniegšanu” uzskata Ādams Bensons (Adam Benson), “The Recognition Group” izpilddirektors Austrālijā.

Latvijas pārstāve Vineta Savicka atbalso Bensona sacīto: "Arvien vairāk ziņu redakciju ievieš abonementa modeli un tā vietā, lai veidotu saturu no sabiedrisko attiecību piedāvātajiem materiāliem, izvēlas pārdot rakstu izvietojuma iespējas."

10. Kopienu veidošana

Desmitā tendence 2024. gadam ir "kopienu veidošana".

Rostislavs Starijs, “Konektor”, Čehija

Rostislavs Starijs (Rostislav Stary), Prāgas uzņēmuma “Konektor” partneris, stāsta: "Vēlamies pievērst pastiprinātu uzmanību kopienas veidošanai. Šobrīd novērojam uzticēšanās zudumu un viltus ziņu izplatību, tāpēc paredzam, ka zīmoli vairāk resursu ieguldīs savu kanālu un tiešu klientu attiecību veidošanā. Redzēsim koncentrēšanos uz sev piederošiem medijiem – tā mūsu nozare varēs (pār)veidot attiecības ar kopienām."

11. B2B digitālā satura veidotāji

Visbeidzot mūsu eksperti paredz, ka 2024. gadā sociālajo mediju satura veidošanā biežāk tiks izmantoti B2B influenceri. B2B tirgos influenceru attiecības visticamāk nedos tik lielu atdevi kā patērētāju tirgū, taču to nozīme tāpat palielināsies. Aģentūrām jāizrāda elastība un atvērtība arī šāda kanāla izmantošanai.

Ians Džarets (Ian Jarrett) no “Napier” piebilst: "Digitālā satura veidotāju ietekme pieaug, jo uzņēmumi sāk apzināties, ka daudzi ietekmētāji ir viņu darbinieki."

Nobeigums

Ko varam secināt? Rakstā vietām paudu savu viedokli, tomēr, manuprāt, secinājumu par 2024. gadā sagaidāmo visveiksmīgāk paudis Robins Beikers (Robin Baker), “Eurocom Worldwide” tīkla priekšsēdētājs.

Robins secina: "Neraugoties uz straujām pārmaiņām pēdējo gadu notikumu dēļ (COVID, mākslīgais intelekts u.c.), pārmaiņu temps nesamazinās. “Eurocom Worldwide” būs spēcīgs motivācijas mehānisms dalībaģentūrām, lai tās aktīvi izmantotu pārmaiņas savā labā, nevis novēloti reaģētu uz tām.