Uzņēmējs uz grila

  Vai sabiedrība pieprasa nevainojamu reputāciju arī no uzņēmējiem?

Politiķu “grilēšana” par neveikliem izteikumiem vai neētisku uzvedību Latvijā nav nekas jauns. Ja esi izlēmis kāpt uz politiskās skatuves, rēķinies, ka visi tevi vēros un katram būs tiesības komentēt un izteikt savu viedokli, t. sk. dziļi subjektīvu, par to vai citu tavu rīcību, lēmumu vai izteikumu. Sabiedrība politiķu spertos soļus vēro, vērtē un, jādomā, ņem vērā, izdarot savu izvēli kārtējās vēlēšanās.

Bet kā ir ar uzņēmējiem, redzamāko uzņēmumu vadītājiem, direktoriem, valžu un padomju locekļiem? Vai uzņēmēju reputācijas prasībām ir jābūt tādām pašām kā politiķiem? Vai arī uzņēmējiem ir jāpiedomā pie katra vārda un soļa? 

Kļūdas un izkārpīšanās

Uzņēmuma “Tesla” boss Īlons Masks (Elon Musk) bija spiests publiski atvainoties Volstrītas analītiķiem, jo, uzstājoties publiskā telefonkonferencē, bija tos nosaucis par āmurgalvām (boneheads).[1] Izdevums “Business Insider” pat ir  apkopojis Maska briesmīgākos izteikumus ilgākā laika posmā.  Septembra sākumā investīciju bankas “JPMorgan Chase” vadītājs Džeimijs Daimons (Jamie Dimon) atvainojās, jo iepriekš bija salīdzinājis sevi ar prezidentu Trampu, sakot: “Es varētu Trampu pārspēt vēlēšanās, jo esmu tikpat spēcīgs, tikai gudrāks…” Piemēru no Rietumu pasaules ir daudz, bet kā ir Latvijā?

Spilgtākais gadījums ir saistīts ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem 2013. gada 21. novembrī. Toreizējais uzņēmuma “Maxima Latvija” vadītājs Gintars Jasinskis preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņam nebūtu jāatkāpjas, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc? Atkāpjas tie, kuri jūt reālu atbildību. Es varu cilvēkiem skatīties acīs.” Rezonanse bija ievērojama: Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai izsauca Lietuvas vēstnieku, situācija tika apspriesta starpvaldību līmenī, no “Maximas” kā klienta atteicās viņu sabiedrisko attiecību aģentūra, Jasinskis tika atlaists un, jādomā, ka “Maximas” ķēde vēl tagad izjūt piecus gadus senā notikuma sekas.

Tādi vai citādi uzņēmumu vadītāju izteikumi ik pa laikam ir izraisījuši publikas vai vismaz mediju rezonansi arī Latvijā. Nav šaubu, ka uzņēmumi ar labāko reputāciju ir arī publiski vislabāk zināmie un veiksmīgākie, – tā vismaz var secināt, vērtējot, piemēram, “Uzņēmumu reputācijas topa”, “Forbes cienījamāko uzņēmumu topa” un uzņēmumu biznesa sasniegumu korelāciju.

Vadītāju uzvedībai ir būtiska loma. Bet cilvēki ir atšķirīgi – spīdošu komunikāciju var iemācīties, uztrenēt un praktizēt, tomēr galvenais ir būt dabiskam jeb būt pašam sev. Cilvēku izturēšanos publiskajā telpā nosaka temperaments, komunikācijas paradumi, sociālā un profesionālā pieredze, kā arī vairāki citi faktori.

Kā būt “labajam vīriņam”?

Tomēr kā būt “labajam vīriņam”[2] un papildināt talantīga biznesa vadītāja prasmes ar komunikācijas spozmi, tā vedot savu biznesu pretim jaunām uzvarām? Britu avīze “The Economist” piedāvā izvēlēties kādu no trim stratēģijām – kāda nu kuram vadītājam labāk piestāv un dabiskāk padodas.

Pirmā. Vienmēr ievērot dzelžainu disciplīnu un, atrodoties publiskajā telpā, saglabāt modrību izskatā, manierēs un, pats galvenais, savā runā un valodā. Tims Kuks (Tim Cook) no “Apple” būtu lielisks piemērs iz Rietumu pasaules, bet Latvijā pieminēšanas vērts ir “UPB” koncerna dibinātājs Uldis Pīlēns, kura intervijas un publiskās runas vienmēr ir ļoti pārdomātas, arī filozofiskas, turklāt nav garlaicīgas un sausas.

Otrā. Pozicionēt sevi kā ētikas misionāru jeb “tas, ko daru, ir daudz svarīgāks par to, ko saku, un man nav laika domāt par formu, jo esmu aizņemts ar saturu”. Labs piemērs ir ēdināšanas uzņēmuma “Lido” dibinātājs Gunārs Ķirsons. Bijis uz bankrota robežas, saistījies ar pretrunīgi vērtētiem politiskajiem spēkiem, kritiski izteicies gan par valsti, gan konkurentiem, bet vienmēr saņēmis tautas piedošanu. Tā 2017. gadā “Uzņēmumu reputācijas topā” viņš ieguva pat 2. vietu kategorijā „Uzņēmumu vadītāji”, bet “Lido” ēstuves bauda nepārtrauktu tautas mīlestību.

Visbeidzot trešā. Padarīt neveiklus, kļūdainus vai viegli interpretējamus izteikumus par sava tēla sastāvdaļu jeb feilot skaisti. Te piemērs ir jau minētais Džeimijs Daimons, kas ar savu pastāvīgo komunikatīvo raupjumu uztur sabiedrības uzmanību, vienlaikus neliekot ciest bankas biznesam. Latvijā straight talker reputāciju ir ieguvis sērijveida uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš tieši un skarbi izsakās par sociālajiem tematiem un sabiedrības grupām, nesaudzējot organizācijas un to personāžus, kad tiek apspriesti ar tautsaimniecību saistīti jautājumi, un saziņas veida dēļ iekuļoties pat tiesvedībās. Nav dzirdēts, ka Rungaiņa bizness tāpēc būtu satricināts.

Uzņēmēju runas un rīcības klupienu rezonanses lielums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – gan no uzņēmēja “svara” jeb viņa vadītā biznesa ietekmes uz ekonomiku, gan no viņa “sociālās nastas” jeb veikto sabiedrisko aktivitāšu nozīmīguma, gan no žurnālistu vērīguma, gan arī daudziem mazāk nozīmīgiem faktoriem. Tomēr viens ir skaidrs – arī uzņēmējiem ir jābūt vērīgiem attiecībā uz savu runu, rīcību un pieņemtajiem lēmumiem.

Nav komentāru

Komentēt