Avīzes jeb zināt kāpēc

13. maijs, 2019 pl. 14:57

Silvestrs Savickis

“LEAD. Korporatīvā komunikācija” Partneris,

Latvijas Komunikācijas asociācijas padomes loceklis

“The corporal and Colonel Korn both agreed that it was neither possible nor necessary to educate people who never questioned anything” (Heller, Joseph, Catch - 22, Vintage Book, London, 2010)

Tas bija salīdzinoši nesen - pirms gadiem četrdesmit. Aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos, kad Brīvības, toreiz Ļeņina, un Cēsu ielu krustojumā esošajā preses veikalā ar skanīgo nosaukumu “Iskra” (dzirkstele, kr. val.), vietā, kur šodien atrodas ne mazāk stratēģiska tirgotava “Tabakas nams”, neatkarīgi no gada laika un laikapstākļiem, ap pulksten 15 sāka veidoties gara ļaužu rinda. Ap četriem no valsts galvenā preses nama tipogrāfijas atveda un sāka tirgot vakara avīzi “Rīgas balss”. Šāds skats ik darba dienu bija vērojams teju vai pie ikviena avīžu kioska pilsētā.

Šodien pēc avīzēm rindu nav, tās var brīvi nopirkt tuvākajā Narvesenā vai Rimi lielveikalā un tās mēdz īsajā dzīves ciklā, kas nepārsniedz veikala darba laiku konkrētās dienas ietvaros, arī neizpirkt. Intensīvajā informācijas aprites jeb “lielo datu” laikmetā šķietami visas dzīves aktualitātes ir atrodamas daudzskaitlīgajos interneta ziņu portālos vai pat sociālajos tīklos Facebook, Twitter u.c. Daļa sabiedrības pārtiek no ziņu virsrakstiem, jo ar to pietiek lai zinātu “kas noticis”. Bet ne visi.

Džentlmeņa komplekts

Tiekoties ar saviem klientiem un partneriem, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, redzu, ka teju ikvienu darbagaldu rotā “džentlmeņa komplekts” – trīs līdz četru vadošo Latvijas avīžu komplekts latviešu un krievu valodās. Kāpēc viņiem to vajag?

Zemāk ir sniegtas dažas no iespējamajām atbildēm:

Avīzes atbild uz jautājumu “kāpēc lietas notiek, tā kā tās notiek” un izskaidro kontekstus.
Avīzes sniedz ne tikai informāciju, bet arī zināšanas. Avīžu lasīšana ir mūžizglītošanās daļa.
Avīzes stāsta par valsts politiku, ekonomisko situāciju, ārzemju aktualitātēm, sportu, izklaidi, un biznesu. Tās ir daudzpusīgas.
Avīžu lasīšana ir labs ieradums un tā ir daļa no izglītotu cilvēku mūsdienu dzīves.
Avīžu lasīšana padara jūs par labi informētu personību un ļauj piedalīties visās diskusijās, kas skar būtiskus pasaules notikumus. Tādejādi jums būs viegli atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, kuri bieži runā par aktuāliem notikumiem un politiku.
Lasot avīzes, jums veidosies skaidra izpratne par to, kas notiek gan jūsu valstī, gan visā pasaulē.

Avīzes ir ekskluzīvs produkts. Tās ir par maksu, tās joprojām iznāk katru darba dienas rītu un sniedz analīzi par notikumiem, kas notikuši teju pirms 12 stundām. Žurnālisti, kas gatavo šīs publikācijas, ir apveltīti ar plašām zināšanām un pieredzi, jo spēj īsā laika sprīdī salikt pa plauktiņiem un izskaidrot sociāli - politisko un ekonomikas lauka notikumus. Viņi saprot kontekstu, lietu un notikumu cēloņsakarības, sniedz iespēju lasītājam pieņemt pareizus lēmumus un labāk orientēties savā darba un personīgajā dzīvē.

Tirāžas un jaunas pieejas

Tikmēr avīze “The Washington Post” ir aprēķinājusi, ka kopš 1994. gada drukāto iknedēļas izdevumu aprite ASV 24 gadu laikā ir sarukusi no 60 līdz 35 miljoniem – teju uz pusi. Reklāmas tirgus ieņēmumi sarukuši no 65 miljardiem 2000. gadā līdz mazāk par 19 miljardiem 2016. gadā. Savukārt darbsapēka kritums ziņu medijos starp 1994. un 2014. gadu ir sarucis pat par 40%.

Kā ir Latvijā? Saskaņā ar pētījumu kompānijas “Kantar TNS” datiem par Latvijas drukātās preses patēriņu, Latvijā populārākais drukātais ziņu izdevums ir krievu valodā rakstošais “MK Latvija” (172 000). Nākamais, no ikdienas sociāli – politisko notikumu analitiskajiem drukātajiem izdevumiem, “Diena” atrodas 16. vietā (56 000 auditorija), bet savulaik dienas preses flagmanis “Latvijas Avīze” - 22. vietā (47 000). Tikmēr savulaik populārā “Neatkarīgā Rīta avīze” ir 68. vietā (22 000), bet ekonomiski aktīvo cilvēku izziņas avots “Dienas bizness” noslēdz Top 100 sarakstu (13 000).

Tendences ir negatīvas. Tomēr tradicionāli drukāta prese pielāgojas un maksas saturu pārvieto uz interneta platformām. Šodien teju ikvienam drukātajam preses izdevumam ir sava interneta lapa, un, kā sabiedrībā nereti mēdz kļūdaini uzskatīt, tur bez maksas var lasīt visu to pašu, ko par “vienu eiro plus” kioskā nopirktajā drukas versijā.

Tomēr tā vis nav. Avīžu interneta saturs dalās divās daļās. Viena ir bezmaksas, kur ir stāsta virsraksts un pirmā rindkopa, tā sakot, lai “iemestu āķi” un ieinteresētu lasīt tālāk. Un otra – stāsta turpinājums, kurš ir pieejams vien avīzes abonentiem jeb tiem, kas par satura patērēšanu ir samaksājuši jau vismaz mēnesi uz priekšu. Pēc līdzīga principa darbojas avīžu lapas sociālajos tīklos, kur tiek atrādīti karstāko stāstu virsraksti un izpildītas dažādas reklāmdevēju apmierināšanas aktivitātes. Internets padara avīžu saturu dinamiskāku, sniedzot iespējas rakstīto saturu papildināt ar video materiālu un citām kustīgām padarīšanām. Bet princips nemainās – pats vērtīgākais saturs, kas izskaidros to vai citu notikumu kontekstu un ļaus atrast atbildi uz jautājumu “kāpēc?” būs pieejams tikai un vienīgi par maksu.

Katram pēc vajadzības.

Sabiedrība vienmēr dalīsies divās daļās – pirmie, kas uzskata, ka zināšanas bagātina cilvēku un sniedz priekšrocības konkurencē gan darba, gan, piedodiet, privātajā dzīvē. Un otrie – kam tas nav tik svarīgi. Savā ziņā avīžu lasīšana un padziļināta interese par sabiedriski – politiskajiem notikumiem ir sabiedrības spogulis. Jo pārtikušāka un labklājīgāka sabiedrība, jo lielāks ir pirmās daļas īpatsvars sabiedrībā. Citiem vārdiem sakot, ja jūs vēlaties, lai par jums uzzina nevis vienkārši skaitliski lielāka auditorijas daļa, bet gan mazāka, bet kvalitatīvāka (izglītotākā, maksātspējīgākā, sabiedrības procesus ietekmējošā) sabiedrības daļa, tad jūsu ziņai ir jānokļūst tieši avīzēs.

“A once unimaginable scenario: No more newspapers”, The Washington Post, 21.03.2108.
Top 100 lasītākie periodiskie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas, Kantar TNS, Pavasaris 2019.