Jaunajā Mārupē uzvar “vecozēni” jeb viss, kas jums jāzina par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem

Marta otrās dekādes sākumā mans feisbuks saņēma ziņojumu no mana laba paziņas Raivja Struncēna, kurš tikko bija izveidojis jaunu kontu “Krietnā mārupieša Raivja dēkas” un vēstīja šādas ziņas: “Rīts sākās ar pārsteigumu krietnajam mārupietim Raivim. Kaimiņš J. esot iestājies partijā un startēs pašvaldību vēlēšanās. Es uzgavilēju. Tā taču ir vienreizēji kapitāla ziņa. Krietnam latvietim pienākums būt pie partijas un darīt Latvijai labu. Diemžēl noskaidrojot, pie kuras partijas kaimiņš pieslējies, sabēdājos. Pieslējies pie vecozēniem. Tas ir tāpat kā uzņemt rūpes par vecu ābeļdārzu, cerot uz labu ražas atdevi.” Pavisam drīz noskaidrojās, ka “krietnais mārupietis” ar “kaimiņu J.” bija domājis savu Vecozolu daudzīvokļu māju ciemata biedru, pieredzējušo žurnālistu, dzeltenās nozares spalvas meistaru Juri Vaidakovu (ZZS saraksta 21. numurs), bet pats uzzīmējās kā viens no t. s. “jauno” pretendentiem (LA saraksta 13. numurs). Šodienas acīm raugoties, ne viens, ne otrs nekuplinās jaunās pašvaldības priekšstāvju rindas, bet nenoliedzami “krietnais mārupietis” sniedza ieguldījumu LA saraksta rezultātam, kļūstot par trešo lielāko balsu saņēmēju 11 sarakstu konkurencē. Bet par to vēlāk.

Kā kuram gāja? Uzvarētāji un tie, kuriem ne tik labi sanāca

Kopumā vērtējot, par uzvarētājiem jānosauc abas ilgspēlējošās Mārupes un Babītes novadu partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” un “Zaļo un Zemnieku savienība”. Abas kopā ieguva 10 no 19 vietām jaunajā domē – abas no “vecajo gala”. Pēc iegūto mandātu skaita trešo vietu ieņēma partija “Latvijas attīstībai”, iegūstot 4 deputātu vietas jaunajā domē, bet kā ceturtie palika Nacionāļi, izejot “pa nullēm” attiecībā pret iepriekšējām vēlēšanām – kopumā 3 vietas (iepriekš 2 Mārupē, 1 – Babītē). Līdzīgi kā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, kā pēdējie jaunajā pašvaldībā ienāca t. s. esošā premjera partijas pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV), saņemot divus mandātus – pa vienam no Babītes un Mārupes novadiem, kopumā tomēr zaudējot vienu vietu, jo iepriekš JV abos novados kopumā bija 3 vietas.

Pārsteiguma momentu, bet nevarētu teikt, ka ļoti negaidītu, sagādāja t. s. krieviski runājošā elektorāta partijas, no kurām neviena netiks pārstāvēta jaunajā pašvaldībā. Par lielākajiem zaudētājiem jāuzskata “Saskaņa” (S), kas zaudēja visas 4 vietas un iepriekšējās iestrādes. Līdz šim gan Mārupē, gan Babītē S bija pārstāvēta ar 2 deputātiem katrā. Arī jaunpienācēji “Krievu savienība” un “Alternative”, kuru līderis ir bijušais S vicemērs Rīgas domē Vadims Baraņiks, nerada atsaucību vēlētāju izvēlēs.

Par otru zaudētāju jāuzskata Rīgas pilsētas pašvaldības aizvadītā gada vēlēšanu viens no uzvarētājiem politiskā partija “Progresīvie”, kā pārstāvis Edgars Jansons, kurš darbojās Mārupes novada pašvaldībā vairākus sasaukumus, šoreiz palika zem svītras. Arī divi citi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki – kustība “PAR” un “Jaunā konservatīvā partija” – neguva jaunā Mārupes novada vēlētāju uzticību. Tālāk par katru individuāli.

Par netikušajiem

Kāpēc aiz borta palika Saeimā pārstāvētās “Jaunā konservatīvā partija” (JKP) un Kustība “PAR”? Iemesls, kuru gan var attiecināt arī uz visām pārējām partijām, izņemot “Latvijas attīstībai”, ir pārāk vēlu sāktās vēlēšanu kampaņas aktivitātes un izpausmes. JKP pirms Saeimas vēlēšanām iespēlētais triks ar cilvēkiem un plakātiem ielās Mārupē nenostrādāja, tāpat kā vērtību centra ieliktais sauklis “Godīgi”, kas aicināja domāt par līdzšinējās pašvaldības negodīgumu, korumpētību, savtīgumu utt., mārupiešiem nešķita būtisks. “PAR” kampaņu vispār nepamanīju. Tomēr galvenais mīnuss abiem ir īsais spēlētāju soliņš un atpazīstamu personu trūkums. Ja partijas spēja atrast tikai 12 (JKP gadījumā) vai pat 8 (PAR gadījumā) kandidātus, lai gan klasē ir 19 vietas, vēlētājs to neuztvēra nopietni un nespēja noticēt, ka šis saraksts vispār ir gatavs pilnvērtīgi strādāt un pildīt dotos solījumus. Gan jau abu partiju sarakstos kandidēja cienījami cilvēki, profesionāļi un sava aroda pratēji, bet starp viņiem nebija neviena, kura vārds iepriekš būtu bijis atpazīstams vai nu politiskajā vidē, vai uzņēmējdarbībā, vai sabiedriskajās aktivitātēs.

Pēc trīs sezonu darbošanās Mārupes pašvaldībā no Daugavas ielas nama būs jāatvadās “Progresīvajiem” un viņu līderim Edgaram Jansonam. Kāpēc tā? Atkal, vai nu par vēlu sāka paust savus vēstījumus, vai arī vēlētājiem vairs nešķita simpātiska tradicionāli agresīvā E. Jansona komunikācijas tonalitāte, kuras centrā ir izteikta opozicionāra retorika, cīņa “pret” kaut ko (kolhozniekiem, Rail Baltica) vai arī konflikti un neviennozīmīgi vērtētais veikums, darbojoties Mārupes hokeja saimniecībā.

Vēlēšanu kampaņa, un vai tāda vispār bija?

Nebija! Vēlētāju uzrunāšanai tika izmantoti tradicionāli vienveidīgie instrumenti – plakāti ar kandidātu sejām, kur nu kurš atrada iespējas tos izvietot brauktuvju malās, avīzes un bukleti ar solījumiem, tie paši arī tika reproducēti sociālajos tīklos. Saturs vienveidīgs – esošie stāstīja, cik daudz labu darbu paveikuši, topošie – kā vajadzētu darīt citādāk un solījumi, kā tas tiks darīts. Tas pats sociālajos tīklos – plakātiska vienvirziena komunikācija, uz lasītāju komentāriem soctīklu ierakstos atbildes netiek sniegtas, nekāda dialoga un savu pozīciju aizstāvēšanas un pamatošanas.

Domāju, ka ierindas vēlētājs šajā saturā vai nu apmaldījās, vai pat neiedziļinājās. COVID noskaņās visas partijas uzelpoja, jo satikt vēlētāju dzīvajā un jēgpilni sarunāties nomināli bija liegts un, acīmredzot, labi vien, ka tā bija – nebija jāiespringst.

Attiecīgi tauta nobalsoja par tiem, kurus zina un pazīst, un tas arī izskaidro “vecajo” palikšanu pie varas. No otras puses raugoties, tā ir ļoti slikta ziņa elektorātam – ja tas neko nepieprasa, tad vietvaru politiķi neko arī nepiedāvā, ne par ko neiespringst, un rezultātā zaudētāji esam mēs paši – pašvaldībā dzīvojošie. Jo neiegūstam to, ko, iespējams, varētu iegūt, ciešāk sekojot politiskajiem procesiem gan valstī, gan savā pašvaldībā, uzstājīgāk cīnoties par savām tiesībām un vajadzībām un darbojoties savas pašvaldības sabiedriskajā dzīvē, iespējams, tādējādi palīdzot pašvaldībai būt labākai un efektīvākai. Tāda ir demokrātijas burvība, kuru līdz galam nespējam izmantot!

1.       Latvijas Reģionu Apvienība (LRA, 5 no 19 vietām)

Par vēlēšanu uzvarētājiem nomināli uzskatāma politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība”, iegūstot 23,37 % vēlētāju atbalstu un 5 vietas jaunajā, ar Babītes novadu apvienotajā Mārupes novadā. Pārliecinoši pirmo vietu ieguva ilggadējais Babītes novada domes vadītājs, bet pēdējā sasaukumā atstādinātais Andrejs Ence. Acīmredzami pie šī rezultāta roku pielika oriģinālie babītieši, kas Latvijas neatkarības gadus savā pašvaldībā vadīja tieši Ences kunga pārvaldībā. Savukārt līdzšinējā Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece un izglītības druvas kopēja Līga Kadiģe no pirmās vietas sarakstā tika nobīdīta uz ceturto. Mārupieši vairāk savas balsis izvēlējās uzticēt Mārupes valsts ģimnāzijas direktoram Jānim Lagzdkalnam (otrais no 5. vietas) un kultūras nama vadītājai, ilggadējai novada kultūras dzīves organizētājai, mūziķei un deputātei Irai Dūdumai (nr. 3 sarakstā un nr. 3 finišā). Sava veida pārsteigums ir uzņēmēja un Rīgas pašvaldības institūcijas Bērnu un jaunatnes sporta skolas “Rīdzene” padomes priekšsēdētāja vietnieka Uģa Šteinberga iekļūšana domē.

Ja raugāmies no teritoriālā viedokļa, tad jaunajā domē iekļuva 3 mārupieši un 2 babītieši, bet, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, LRA ietekme kopumā ir mazinājusies, jo 2017. gada vēlēšanās LRA Mārupē ieņēma 4 no 17 vietām, bet Babītē pat 10 no 15 vietām. Šeit gan jāņem vērā fakts, ka vairāki LRA deputāti pašvaldības darbības laikā mainīja savu politisko piederību, t. sk. esošais Babītes novada mērs Aivars Osītis, kurš iestājās un šinīs vēlēšanās kandidēja no “Latvijas attīstībai”.

2.       Zaļo un zemnieku savienība (ZZS, 5/19)

Arī ZZS guvums ir 5 no 19 vietām jeb 21,05 % vēlētāju balsu, kas ir tikai nedaudz mazāk par LRA iebalsotajiem. Jāatzīst, ka no personāliju pozīcijām raugoties, ZZS piedāvāja vienu no spēcīgākajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ar vārdu “spēcīgākie” saprotot potenciāli atpazīstamāko personāliju vārdu iekļaušanu sarakstos, kuri ikdienā strādā pašvaldības institūcijās un tādējādi iemanto saskarsmi un atpazīstamību elektorāta vidū.

Neraugoties uz politisko konkurentu kampaņu agresīvajiem elementiem, kas tika vērsti pret esošo Mārupes novada mēru Mārtiņu Bojāru, viņš pārliecinoši saņēma vēlētāju lielāko atbalstu. Otru lielāko atbalstu ZZS sarakstā saņēma iepriekš ilggadējais novada būvvaldes inspektors Jānis Lībietis (pacēlās uz 2. vietu no 8.), Jaunmārupes dienas centra “Švarcenieki” vadītājs un sociālais darbinieks Gatis Vācietis un, nedaudz pārsteidzoši, vēl viens pašvaldības darbinieks, Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kārkliņš. Pašsaprotama ir Mārupes Mūzikas un mākslas skolas direktores Daces Štrodahas pārvēlēšana, jo ar viņas devumu ikdienā sastopas virkne jauno mārupiešu un viņu vecāku.

Tomēr “aiz svītras” palika citi atpazīstami pašvaldības institūciju darbinieki, esošie deputāti – Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča, ģimenes ārste Anita Vintere un salīdzinoši nesen amatā ieceltais domes izpilddirektors Kristaps Ločs.

Raugoties no teritoriālā viedokļa, jaunajā domē no ZZS saraksta iekļuva tikai mārupieši, vienlaicīgi atzīstot, ka arī iepriekšējās vēlēšanās ZZS saraksta pārstāvji no Babītes novada nav bijuši pārstāvēti.

3.       “Latvijas attīstībai” (LA, 4/19).

LA, lai arī nomināli ir jaunpienācēji pašvaldībā, būtu grūti tos definēt kā “jaunos”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši šī partija Saeimā izstrādāja jauno administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā pašreizējās 119 pašvaldības reducēsies uz 42 (vai citādi, atkarībā no vēl gaidāmajiem Satversmes tiesas spriedumiem un izrietošajiem Saeimas lēmumiem). Tomēr, raugoties no pašvaldību vēlēšanu skatu punkta, LA ir absolūti jaunpienācēji gan Mārupes, gan Babītes novados. LA ieguva 4 vietas jaunajā apvienotajā pašvaldībā – 3 no Babītes un 1 no Mārupes. Ievēlēti tika līdzšinējais Babītes novada līderis, domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, grāmatvede un sabiedriskā aktīviste, arī Babītes novada domes deputāte Ilze Bērziņa un Jānis Kazaks, uzņēmējs un SIA “Varkaļu Osta” īpašnieks, kā arī Mārupes BMX dzīves organizators un pašvaldības deputāts Guntis Ruskis. Tādējādi var teikt, ka LA jauno sastāvu domē veidos bijušie LRA pārstāvji, no kura saraksta viņi iepriekš tika ievēlēti Babītes un Mārupes pašvaldībās 2017. gada vēlēšanās.

Sāpīgu vilšanos, visticamāk, piedzīvoja LA saraksta otrais numurs (tika nobīdīta uz 9. vietu) Baiba Bļodniece – šobrīd LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, iepriekš zināma kā divu nozaru lobiju “Latvijas Nebanku kredītdevēju “ (lasi – ātro kredītu) un “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” nevalstisko organizāciju vadītāja, kura savu karjeru politikā reiz uzsāka “Jaunā laika” Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) birojā. Jāpiebilst, ka Baiba Bļodniece no apvienotā “Attīstībai/PAR!, “Progresīvie”” saraksta startēja arī pagājušajā gadā notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kur bija izlikta ar 30. numuru, bet finišēja 60. no 63 piedāvātajām vietām un netika ievēlēta.

Otra vilšanās bija jāpiedzīvo Mārupes pārstāvei Nadīnai Millerei, savulaik Mārupes bāriņtiesas vadītājai un šobrīd Eiropas fondu naudu LEADER programmā apsaimniekojošās NVO “Pierīgas partnerība” valdes priekšsēdētājai. 2017. gada vēlēšanās par savu sarakstu Nadīna izvēlējās “Saskaņu” un tika ievēlēta domē, bet šoreiz vēlētāji “krekla pārmešanu” un iepriekšējos sasniegumus tomēr nenovērtēja.

LA kontekstā būtiski ir pieminēt šī raksta ievadā pieminēto kampaņu sociālajos tīklos. LA bija vienīgie, kas veidoja savu pārstāvju cilvēkstāstus un tādējādi emocionālo fonu ne tik daudz partijas politikai, cik saviem deputātu kandidātiem, par ko paldies, visticamāk, jāsaka “krietnajam mārupietim Raivim”.

4.       Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (3/19)

Nacionāļu sarakstam izdevās noturēt savas pozīcijas, neskatoties uz sava līdera Raivja Zeltīta nekandidēšanu šajās vēlēšanās. Pirmā numura, jurista un uzņēmēja, līdzšinējā Mārupes domes deputāta Andra Puides atbalsta grupu veidoja plašākā sabiedrībā atpazīstamas personas – hokejists, bijušais Latvijas izlases spēlētājs, bet šobrīd U18 Latvijas izlases treneris Oļegs Sorokins, kā arī “ģimenes politiskās takas” gājēja, pazīstamā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa, kuras tēvs komponists Imants Kalniņš ir bijis LR Saeimas deputāts teju 20 gadus.

Grūti teikt, vai savas balsis par šo sarakstu atdeva tradicionālais nacionāli noskaņotais vēlētājs, vai savu lomu paveica “vecais triks ar sportistiem un aktieriem” (Oļegs Sorokins no 4. vietas sarakstā pārcēlās uz otro, bet Rēzija Kalniņa no 12. vietas nokļuva pat trešajā). Katrā gadījumā vēlētāji līdz galam nenovērtēja divus Puncuļu ģimenes pārstāvjus – ilggadējo Mārupes domes izpilddirektoru, savulaik domes deputātu, bet šobrīd pašvaldības komunālās saimniecības “Mārupes komunālie pakalpojumi” vadītāju Ivaru Punculi (palika pirmais aiz svītras, paceļoties no 21. uz 4. vietu) un aktīvu novada sabiedrisko procesu dalībnieci, “Biznesa vēstniecības” vadītāju Elīnu Punculi. Kas pārsteidzoši, Elīna saņēma otro lielāko svītrojumu skaitu (116 svītrojumi) pēc Rēzijas Kalniņas (146 svītrojumi), kas ir šķietami netipiski cilvēkam, kurš savās darba gaitās ikdienā pozitīvā saskarsmē satiek novada iedzīvotājus un potenciālos vēlētājus.

5.       Jaunā Vienotība (JV, 2/19)

Jāatzīst, ka šis ir nepieklājīgi zems rezultāts t. s. premjera partijai, bet likumsakarīgs novada pašvaldības vēlēšanās. Saraksta līderis Normunds Orleāns iepriekš tika ievēlēts kā vienīgais toreiz partijas “Vienotība” pārstāvis pašvaldībā no šī saraksta. Savulaik bijis arī novada mērs, tomēr pēdējos gados publiski vairāk zināms kā retro automobiļu kustības aktīvists, nevis pašvaldībai nozīmīgu lēmumu virzītājs. Šo vēlēšanu finišā bija spiests atdot pirmo numuru kolēģim no Babītes pašvaldības Nikolajam Antipenko. Grūti atrast kādus īpašus nopelnus JV pārstāvim iepriekšēja sasaukuma laikā, tomēr 1425 novada iedzīvotāji nodeva savas balsis par JV un deva iespēju tiem kā pēdējiem iekļūt jaunajā pašvaldībā.

1 komentārs - Jaunajā Mārupē uzvar “vecozēni” jeb viss, kas jums jāzina par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem

Komentēt