Kad jums plānots stereotipu audits?

Vineta Savicka,                                                                                                                                                          sociālantropoloģe, “LEAD. Korporatīvā komunikācija” partnere

Ne tikai globalizācijas, bet arī dažādu ģeopolitisku notikumu rezultātā Latviju par savu pagaidu vai ilgtermiņa dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk cilvēku, kuri pārstāv citas kultūras. Taču tiem ne vienmēr izdodas viegli integrēties vietējās kopienās, un nereti vēl sarežģītāk veicas ar iejušanos jauniegūtajos darba kolektīvos. Sabiedrības integrācijas fonda iniciētais un “Providus” 2023. gadā veiktais pētījums[1], kas ir pieejams platformā dazadiba.lv rāda, ka 24 % Latvijas iedzīvotāju nevēlētos strādāt vienā darba kolektīvā ar cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm, bet tiem, kuri nāk no Eiropas, izredzes būt pieņemtam darba kolektīvā lai arī ir lielākas, tomēr tik un tā 4 % negribētu savu kolēģu vidū redzēt, piemēram, francūžus vai vāciešus.

Taču bieži vien nevēlēšanās sastrādāties ar kolēģiem no citas kultūras balstās nevis mūsu līdzšinējā pieredzē, bet gan priekšstatos un stereotipos, kam laika gaitā esam guvuši apstiprinājumu, dažkārt pat neapzināti izvēloties patērēt informāciju, kas noder mūsu viedokļa un pārliecības stiprināšanai. Nereti savas ērtības dēļ mēs mēdzam piešķirt stereotipizētas kvalitātes tiem, kurus nepazīstam, jo citādā izprašana prasa drosmi būt gataviem graut savus stereotipus, kā arī laiku, lai iedziļinātos un izprastu, kādēļ citi rīkojas tā, kā tie rīkojas. Nevar noliegt, – tas ir izaicinājums! Taču ik pa laikam ir vērts veikt savu stereotipu auditu – it īpaši, ja strādā multikulturālā kolektīvā.

Latvijas uzņēmumi un organizācijas mainās, mūsu darba vide pārstāvēto kultūru ziņā veidojas arvien daudzveidīgāka. Nesaprašanās, mulsinošas situācijas un konflikti nereti rodas vienkārši pārpratumu dēļ, kuru avots ir ne tikai valodas barjera, bet arī mūsu dažādais dzīves redzējums, kas balstīts kultūras vērtībās.

Vērtības, tradīcijas, nerakstīti likumi un pieņemtie sazināšanās veidi un formas dažādām kultūrām mēdz būt atšķirīgi un bieži vien mums nesaprotami vai pat sākotnēji nepieņemami. Jo to, kas ir ‘pareizi’ un sociāli pieņemami, mēs katrs apgūstam, mācoties no tiem, kas mums ir apkārt, pirmkārt, no ģimenes. Tā mēs pārmantojam noteiktu vērtību komplektu. Parasti arī mēs neuzdodam sev jautājumu, kāpēc mēs darām lietas tā, kā mēs tās darām, jo sabiedrība mums apkārt uzvedas līdzīgi. Un tikai tad, kad mijiedarbībā mēs atpazīstam citas kultūras citādību, sākam pamanīt atšķirības. Un tie ‘citi’ dara tieši to pašu, vērtējot mūs pēc savas mērauklas.

Tomēr, domājot par efektīvas saskarsmes un komunikācijas veidošanu multikulturālā organizācijā, vispirms jāvelta pietiekami daudz uzmanības un laika, lai padziļināti izprastu savus dažādās kultūras pārstāvošos kolēģus, lai izzinātu viņu savstarpējo sadarbību ar citiem, izpratni un attieksmi pret organizācijā pastāvošo kārtību un noskaidrotu viņu komunikācijas paradumus. Ar izsūtītu aptauju, visticamāk, nepietiks. Ir nepieciešama padziļinātāka izziņa – sarunas, novērojums – savā ziņā jāiejūtas sociālantropologa ādā.

Daudz būtiskāka starpkultūru saskarsmes problēma ir ne tik daudz valoda, kurā notiek saziņa, bet gan atšķirīgais pasaules redzējums, ko mēs sarunājoties, paši to pat neapzinoties, paužam. It kā šķietami runājam par vienu un to pašu, bet situāciju un risinājumu redzam atšķirīgi. Jau savulaik sociālantropologs un viens no starpkultūru komunikācijas disciplīnas pamatlicējiem Edvards Holls (Edward Hall Jr.) atzīmējis, ka kultūra ir kā ‘klusā valoda’ (silent language), kas dziļi ietekmē to, kā cilvēki veido savstarpējo saziņu.[2] Tāpat starpkultūru saskarsmē nenoliedzami ir svarīgs arī komunikācijas konteksts un niansētie neverbālās komunikācijas aspekti, jo nereti mēs ‘runājam’ pat tad, kad nerunājam.

Tomēr ar pārdomātas un vadītas komunikācijas palīdzību ir iespējams veidot iekļaujošu darba vidi, kurā labi jūtas visi, un kas ļauj justies sadzirdētiem, pamanītiem un kur visiem būtu dota līdzvērtīga iespēja paust savas domas un idejas. Piemēram, 

• veidojot tādas organizācijas iekšējās komunikācijas stratēģijas, kas proaktīvi uzrunā un nodrošina atgriezenisko saiti ar dažādas kultūras pārstāvošajiem darbiniekiem, rada vidi atvērtai un cieņpilnai saziņai. Tam nepieciešams veikt priekšizpēti, lai saprastu un testētu dažādas informācijas uztveres, informācijas lietošanas paradumu u. c. aspektus. Balstīties tikai savos priekšstatos, kas ir efektīva komunikācija, nebūtu tālredzīgs solis.

• nodrošinot katram darbiniekam sasniedzamu un viegli uztveramu informāciju. Kādam tas nozīmē biežāku ‘aci pret aci’ saziņu, citam detalizēti aprakstītu darba uzdevumu. Komunikācijas efektivitāti veidot palīdzēs jau iepriekš minētā komunikācijas paradumu izpēte. Iespējams, ka svarīgākā informācija būs jātulko, ja visi darbinieki vēl nav pietiekami labi apguvuši valodu, īpaši būtiski tas ir iespējamu krīžu situācijā, kad laika ir maz, bet precīza un viegli uztverama informācija var būt dzīvības vērtībā. Iekļaujošu un tādejādi efektīvu informācijas apriti nodrošinātu iespēja pēc sanāksmēm vai prāta vētrām noteiktā laikā posmā ļaut darbiniekiem iesūtīt savas idejas arī rakstiski, lai ikviens visu mierīgi var pārdomāt un atrast īstos vārdus arī valodā, kas nav dzimtā.

• apzināti veidojot neformālas saskarsmes iespējas, piemēram, iekšējus pasākumus, kas darbiniekiem ļauj iepazīt vienam otra kultūru, veicina empātiju, palīdz ‘iekāpt otra kurpēs’ un izprast citādo pasaules redzējumu un rīcības motivāciju. Piemēram, citas valsts virtuves izzināšana var būt labs veids, kā uzsākt sarunu par citu kultūru, tās dzīvesveidu. Nepastarpināta, brīva saziņa ir veids, kā veikt savu stereotipu auditu un ļaut atklāt līdzīgo, nevis koncentrēties uz atšķirīgo.

• sniedzot iespēju citu kultūru pārstāvošiem darbiniekiem apgūt valodu, ne tikai piedāvājot valodu apmācības kursus, bet arī mudinot citus kolēģus palīdzēt ar tās apguvi, jo, tikai savstarpēji sarunājoties, kāds var iegūt nepieciešamo prasmju un pārliecības līmeni.

Līdz šim nav atklāts labāks veids, lai saprastu otru, kā vien cilvēcīga saruna, klausoties otrā atvērtu prātu un pieņemot, ka mans pasaules uzskats var nebūt vienīgais pareizais. Valodai, kurā notiek saruna, ir otršķirīga loma. Nav viegli, bet ir vērtīgi pieņemt, ka ikvienas situācijas novērtējums ir relatīvs attiecībā pret to, caur kādu vērtību prizmu uz to raugāmies. Neviens no mums nav balta lapa, un katru situāciju mēs sijājam caur savu vērtību sietu, ko esam mantojuši un dzīves pieredzē slīpējuši. 

21. Eurocom Worldwide konferencē pievēršas mākslīgā intelekta potenciālam un jaunām PR aģentūru vadības pieejām

"The Recognition Group" Austrālijā atver "Sovereign"

“Sovereign” ir jauna mārketinga un komunikācijas aģentūra, kas specializējas aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozarē

“The Recognition Group” ir izveidojusi jaunu integrētu aģentūru “Sovereign”, kas koncentrējas uz aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozaru apkalpošanu Austrālijā. “The Recognition Group” ir Eurocom Worldwide, globālā sabiedrisko attiecību tīkla, oficiālais pārstāvis Austrālijā un Jaunzēlandē.

“Sovereign” veido “The Recognition Group” mārketinga un sabiedrisko attiecību (PR) aģentūru portfeli, kurā ietilpst “Recognition PR”, “Write Away Communication” un “Outsource”. Šis portfelis galvenokārt koncentrējas uz B2B sektoru, tostarp IT un būvniecības vidē.

Ādams Bensons (Adam Benson), “Sovereign” izpilddirektors, norāda: “Mēs esam izvēlējušies izveidot aģentūru šajā nozarē, vadoties pēc Austrālijas valdības prioritātēm. Šobrīd šī tēma valstī ir ļoti aktuāla, tāpēc tiek aktīvi finansēts un attīstīts aizsardzības sektors.

“Valdība pievērš pastiprinātu uzmanību mūsu ražošanas spēju attīstībai. Tas nozīmē nepieciešamo resursu, cilvēku un procesu nodrošināšanu Austrālijas aizsardzības mērķu sasniegšanai, nepaļaujoties tikai uz sarežģītām starptautiskām piegādes ķēdēm, kuras var viegli tikt traucētas.”

“Mūsu jaunās aģentūras uzdevums ir nodrošināt, lai Austrālijas aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares vietējie un starptautiskie dalībnieki varētu pārliecinoši prezentēt savus piedāvājumus valdībai un piegādes ķēdes partneriem.”

“Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares piegādātājiem ir svarīgi skaidri komunicēt savu vērtību, īpaši, ja viņi vēl nav labi zināmi tirgū. Viņu piedāvātajiem risinājumiem var būt kritiska nozīme nākotnē. Kā vienkāršu piemēru tam, cik ātri un būtiski jaunās tehnoloģijas un militārās apmācības var mainīt stratēģisko iznākumu, var minēt to, kā šobrīd kaujas laukos darbojas lēti gaisa un jūras bezpilota lidaparāti.”

“Sovereign” mēs saprotam jautājuma nopietnību, pakalpojumu sniegšanas nozīmi lielu pārmaiņu laikā un kā strādāt ar sarežģītām B2B organizācijām.”

“Sovereign” vērtīga ir “The Recognition Group” aģentūru vairāk nekā 30 gadu pieredze nozarē.  “Sovereign” atbalsta aizsardzības un kosmiskās aviācijas sektora organizācijas, kas pārdod tehniskus, augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus. “Sovereign” piedāvā integrētus mārketinga komunikācijas un PR pakalpojumus, tostarp digitālo mārketingu, zīmola un klientu piesaistes programmas, mediju attiecības un vēstījumu virzību sabiedrībā, mediju treniņus, tīmekļvietņu izstrādi, kā arī grafisko un digitālo dizainu ar mākslīgā intelekta (AI) iespējām.

Ādams Bensons norāda: ““Sovereign” aizpilda ievērojamu tirgus plaisu. Aģentūras piedāvātos visaptverošos mārketinga risinājumus var izmantot patstāvīgi vai integrēt PR plānos. “Sovereign” sniedz organizācijām pielāgojamus resursus, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mārketinga kampaņas un materiālus.

Plašāka informācija par “Sovereign” un “The Recognition Group” pieejama  www.sovereignmarketing.com.au.

Korporatīvās ciltis

Autore:

Cilvēki ir sociālas būtnes, un gan pirms tūkstošiem gadu, gan tagad tie pulcējas kopā, lai “izdzīvotu”. Šodienas apstākļi, protams, ir citādi, bet piederība kādai “ciltij” mums joprojām ir svarīga – vai tā būtu ģimene, draugu loks vai darba kolektīvs.

Katra organizācija ir sociāla mini sistēma jeb sava veida “korporatīva cilts” ar savu hierarhiju, kārtību, vērtībām, rakstītiem un nerakstītiem likumiem, kas nosaka tās kultūru. Pat, ja nekad neesat par to iedomājušies vai definējuši, kāda ir jūsu darbavietas kultūra, tas nenozīmē, ka tā nepastāv. Tā noteikti pastāv, turklāt neatkarīgi no tā, vai tā tiek apzināti veidota, vai atstāta veidojamies pašplūsmā.

Brīdi padomājiet un mēģiniet atcerēties, kad tikko sākāt darbu kādā no organizācijām un uz visu raudzījāties “jaunatklājēja” acīm, varbūt izbrīnā saraucāt uzacis sev iekšēji jautājot, – kas tā par dīvainu kārtību un kādēļ lietas jādara tik sarežģīti? Varbūt piedzīvojāt “kultūršoku”, dzirdot, kādā tonalitātē sarunājas kolēģi, vai varbūt pārsteidza kāda neierasta tradīcija, kuras patieso nozīmi sapratāt tikai pēc laika?

Ejot garām stiklotām biroju ēkām vai iestādēm, tās bieži izskatās līdzīgi, taču tas, ko mēs neredzam – cik dažādi rit dzīve aiz šo biroju durvīm: kā tiek pieņemti lēmumi, kā tiek organizēta informācijas plūsma, kāda rīcība tiek atalgota ar paaugstinājumu, bet par ko kāds tiek sodīts, kā tiek svinētas uzvaras, kā kolēģi izturas viens pret otru un ko tie runā par saviem klientiem. To, kas notiek aiz šīm durvīm, nosaka konkrētās organizācijas kultūra. Un, tikai uzsākot darbu kādā organizācijā, tā mums atklājas pamazām.

Kā zināms, organizācijas mēdz būt ļoti dažādas, gan ļoti hierarhiskas, kur lēmumus pieņem tikai vadītājs un tie tiek komunicēti ar rezolūcijām un pavēlēm, gan arī ļoti egalitāras jeb ar ļoti mazu varas vertikāli, kur ikviens darbinieks uzņēmuma vadītājam rakstot e-pastu to sāk ar uzrunu: “Čau, priekšniek!” Tomēr, lai kādas būtu organizācijas, tās visas sastopas ar 3 universāliem izaicinājumiem: attiecības ar cilvēkiem; attiecības ar laiku; attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi. Savukārt organizācijas kultūra ir atbilde, kā katra organizācija izvēlas šos izaicinājumus risināt. Kā norāda sociālantropoloģes Daniela Brauna (Danielle Braun) un Jitske Krāmere (Jitske Kramer), kuras pēta dažādas organizācijas, “cilvēki veido kultūras, lai atrastu unikālas atbildes uz universāliem jautājumiem”.[1] 

Lai arī no pirmā acu skatiena tā varētu nešķist, taču ikviena organizācija ir sarežģīts mehānisms, ko caurvij daudzas redzamas un arī no pirmā acu uzmetiena nepamanāmas cilvēku mijiedarbības saites un ietekmes. Kāds teiks: “Kas tur tik sarežģīts – organizācijas struktūra ir skaidra un cilvēku atbildības arī!” Taču, piemēram, ne vienmēr patiesie līderi ir tie, kuri atrodas augstākos amatos, nereti tie ir ierindas kolēģi, pie kuriem citi iet pēc padoma vai vēršas pēc palīdzības, kad draud nopietnas nepatikšanas. Ne vienmēr informācija organizācijas iekšienē plūst pa tai ierādīto oficiālo ceļu, un gadās, ka pirms nopietnu lēmumu apspriešanas sapulcē pie kafijas automāta tiek veidotas neformālas “iekšējās koalīcijas” viedokļu spēku izlīdzināšanai. Tādēļ ir vērts būt vērīgam, lai saprastu, kas patiesi notiek jūsu organizācijā, un varbūt atklātu ko tādu, kas palīdzētu lietām iet uz priekšu raitāk un noteiktos mērķus sasniegt efektīvāk.

Ikvienas organizācijas kultūras veidošanā liela nozīme ir organizācijas īpašniekam vai vadītājam, it īpaši salīdzinoši nelielās organizācijās, jo ikvienas organizācijas kultūra ir tās vadītāja spogulis. Līdz ar to tieši vadītāji ir atbildīgi par to, kāda ir esošā organizācijas kultūra, un tieši vadītāja rīcība pārējiem kalpo par atskaites punktu. Piemēram, ja vadītājs sūta e-pastu darbiniekiem brīvdienā vai sava atvaļinājuma laikā pat ar piebildi, ka no darbiniekiem atbildi brīvdienā negaida, darbiniekiem tas ir signāls, ka, ja reiz vadītājs tā strādā, tad arī man jābūt pieejamam 24/7. Tāpat, ja vadītājs ir ieradis kādu pārtraukt pusvārdā vai kādu kaunināt visu kolēģu acu priekšā, nevar gaidīt, ka pārējo saskarsmes un domstarpību risināšanas paradumi būs cieņpilni. Tādēļ vadītājiem ir jābūt divtik apdomīgiem, sekojot līdzi, kādus uzvedības un vērtību signālus tie nodod saviem kolēģiem.

Iespējams, esat dzirdējuši slaveno frāzi: “Culture eats strategy for breakfast”*, kā autors ir Pīters Drukers (Peter Drucker), amerikāņu biznesa konsultants, dēvēts arī par modernā menedžmenta pamatlicēju. Ar šo trāpīgo teicienu autors savulaik vēlējās uzsvērt – lai cik spēcīgs būtu organizācijas stratēģiskais plāns, tas, visticamāk, izgāzīsies, ja visi darbinieki to neatbalstīs un nerīkosies saskaņā ar organizācijas vērtībām un kultūru. Tādēļ iedvesmai – četri pieturas punkti, kas palīdz veidot un arī uzturēt spēcīgu un veselīgu organizācijas kultūru.

Četras lietas, kas palīdz organizācijas mērķus atbalstošas kultūras veidošanā

Skaidra redzējuma un vērtību definēšana

Cilvēkiem ir vieglāk saprast, kas no tiem tiek sagaidīts, ja ir doti skaidri un nepārprotami orientieri – kāds ir mūsu organizācijas mērķis un saskaņā ar kādām vērtībām mēs strādājam? Šajā kontekstā ar vērtībām mēs saprotam morālas kategorijas, kas kalpo par pamatu mūsu rīcībai ikdienā, piemēram, pieņemot lēmumus, esot saskarsmē ar citiem, vai brīdī, kad jārisina nestandarta situācijas. Tā ir kolektīva vienošanās par to, kas mums kā grupai ir vai nav pieņemams. Jo skaidrāki un nepārprotamāki ir šie vēlamās rīcības paternu formulējumi, jo lielāka iespēja, ka cilvēki tiem sekos. Praktiski tas nozīmē, ka vadītājs vai vadības grupa definē organizācijas darbības vīziju, mērķus un vērtības, iesaistot to apspriešanā arī pārējos un ļaujot ikvienam izteikt savu viedokli. Šajā procesā komunikācijai, kas sevī ietver arī regulārus dialogus, ir ārkārtīgi būtiska nozīme, jo nav jēgas no definētām vērtībām, ja par tām neviens neko nezina.

Visas “cilts” iesaistīšana

Ikvienam no mums ir svarīgi būt ne tikai uzklausītam, bet arī sadzirdētam, un ne vienmēr līderim lēmumi ir jāpieņem vienatnē. Zemas varas distances sabiedrībās,[2]  par kādu tiek uzskatīta arī Latvija, darbinieki lielākoties sagaida, ka vadītājs ar viņiem konsultēsies, un ir gatavi iesaistīties ļoti dažādu lēmumu pieņemšanā – sākot ar to, kādas vērtības mums visiem ir pieņemamas, un beidzot ar idejām, kā vēl varam uzlabot vienu vai otru darbu procesu. Nelielās organizācijās šādām konsultācijām der regulāra “apsēšanās ap ugunskuru” jeb diskusijas pie apspriežu zāles apaļā galda, savukārt lielākās organizācijās – regulāras iekšējās elektroniskās aptaujas vai balsojumi, vadītāja kabineta “atvērto durvju dienas” vai arī regulāras tā saucamās town-hall sapulces, kad vadītāji atbild uz darbinieku jautājumiem un uzklausa ikvienu, kam ir ko teikt. Iesaistīšana cilvēkiem liek justies piederīgiem un novērtētiem, savukārt tas stiprina organizāciju un tās kultūru.

Identitātes stiprināšana

Katras organizācijas unikālo identitāti veido ne tikai tās nosaukums vai logotips, bet arī stāsti – vai tās būtu “leģendas” par organizācijas veidošanu, stāsti par tās darbību un biznesa lēmumiem, arī veiksmēm vai neveiksmēm. Tie var tikt nodoti no vienas darbinieku paaudzes nākamajai gan formālās, gan neformālās komunikācijas veidā, tādejādi stiprinot organizācijas kultūru. Formālais veids ir oficiālas iekšējās komunikācijas aktivitātes un tādi kanāli kā iekštīkls, jaunu darbinieku apmācība vai komandas saliedēšanas pasākumi. Taču tikpat vērtīga kultūras pāreja notiek neformālo sarunu laikā, piemēram, no rīta pie kafijas automāta vai kopā ar kolēģiem pusdienojot. Jaunie darbinieki uzmanīgi vēro un mācās, ko es drīkstu vai nedrīkstu, lai varētu būt iederīgs un veiksmīgs šajā organizācijā. Tādēļ ir vērtīgi veicināt un radīt apstākļus nepārtrauktai iekšējās komunikācijas plūsmai.

Rituālu veidošana

Jau gadu tūkstošiem visā pasaulē cilvēki plaši praktizē dažādus rituālus, gan kultūras tradīcijās balstītus, gan reliģiskus, gan arī ikdienas. Un ja reiz rituāls kā izpausmes veids ir izdzīvojis līdz mūsdienām, tas nozīmē – tur kaut kas ir! Rituāls ir darbību virkne, kas tiek veiktas noteiktā kārtībā, saglabājot nemainīgu šo kārtību katru reizi, kad tas tiek izpildīts. Parasti rituāliem ir dziļi simboliska nozīme, tie kalpo kopienas vērtību nostiprināšanai, saliedēšanai, nomierināšanai trauksmainos laikos, tie var būt arī transformējoši – rite of passage*, kad notiek pāreja no viena statusa uz citu. Mūsdienu korporatīvajā vidē pastāv virkne rituālu, piemēram, Gada balle ar labāko darbinieku godināšanu, ikgadējās darbinieku pārrunas vai došanās kādā kopīgā tradicionālajā izbraucienā. Tāpat katra organizācija veido savus transformējošos rituālus – vai tā būtu jauno darbinieku uzņemšana kolektīvā, kolēģa godināšana, pārejot citā amatā, vai kāda pavadīšana pensijā. Lai vai kādas rituālu formas izvēlētos jūsu organizācija savas kultūras stiprināšanā un “cilts” saliedēšanai, to nozīmi nevajadzētu novērtēt par zemu, un ir vērts veltīt laiku un citus resursus jūsu unikālo rituālu stiprināšanai.

Galvenās B2B komunikācijas tendences 2024. gadā

Maiks Meinards (Mike Maynard) ir Apvienotās Karalistes B2B sabiedrisko attiecību aģentūras “Napier” īpašnieks un globālā sabiedrisko attiecību tīkla B2B un tehnoloģiju jomā “Eurocom Worldwide” priekšsēdētāja vietnieks.

Maiks Meinards, priekšsēdētāja vietnieks “Eurocom Worldwide”

Laiks 2024. gada prognozēm:

Man kā “Napier” īpašniekam un “Eurocom Worldwide” priekšsēdētāja vietniekam bija iespēja aptaujāt kolēģus un citus nozares profesionāļus, lai noskaidrotu, viņuprāt, lielākos izaicinājumus, kā arī potenciālos ieguvumus B2B mārketinga speciālistiem 2024. gadā.

Daudzi izcēla mākslīgā intelekta ietekmi, taču, lai neaizrautos ar mākslīgo intelektu vien, pieņemsim tā attīstību kā pašsaprotamu, un tā vietā pievērsīsimies citām tendencēm, par kurām, iespējams, neesat informēti.

1. Vides, sociālie un pārvaldības kritēriji (ESG)

Raugoties galvenokārt uz situāciju Eiropas tirgū, mani kolēģi paredz, ka viena no vadošajām tendencēm 2024. gadā būs ESG – vides, sociālo un pārvaldības kritēriju – pārskatu veidošana.  

ESG ir politiku, procedūru un rādītāju kopums, kas uzņēmumiem jāievieš un jādokumentē ar mērķi ierobežot negatīvo ietekmi vai palielināt pozitīvo ietekmi uz vides, sociālajām un valdības iestādēm. Līdz 2024. gada vidum ESG pārskatu veidošana kļūs par obligātu prasību visiem uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropā.

ESG pārskatu veidošanā nozīmīgs faktors būs uzticēšanās. Uzticēšanās vairo ieinteresēto pušu pārliecību, uzlabo uzņēmuma reputāciju un veicina ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Lai ESG ziņošana izdotos, ļoti svarīgi uzticēties sagatavotajiem ziņojumiem.

2. Iekšējā komunikācija

Paredzams, ka 2024. gadā palielināsies arī iekšējās komunikācijas nozīme. Efektīva iekšējā komunikācija kļūs svarīgāka ESG kontekstā. Kāpēc? Tāpēc, ka līdztekus dažādības un iekļaušanas veicināšanas programmām cilvēki jāiesaista arī ESG centienos. Jaunākā darbinieku paaudze no saviem darba devējiem sagaida un pat pieprasa šādas iniciatīvas. Ņemot vērā globālo prasmju trūkumu, kam pievērsīsimies vēlāk, atcerieties, ka kandidātiem ir izvēles iespējas!

‍‍Vineta Savicka, vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē Latvijā, apgalvo: "Organizācijās arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta iekšējās komunikācijas lomai DEIB (Diversity, Equity, Inclusion, Belonging) iniciatīvu un darba devēju zīmolvedības programmu atbalstīšanā.”

Ikviens no mums vēlas just saikni ar organizācijām, kurās strādājam un kuras pārstāvam, kā arī ar organizācijām, kuras gūst labumu no mūsu ieguldītā darba to labā. Organizāciju komunikācijas programmām vērts tiekties pēc dažādības, vienlīdzības, iekļaušanas un piederības.

3. Mākslīgais intelekts (MI)

Trešo tendenci jau pieminējām iepriekš – tas ir mākslīgais intelekts (MI).

Mākslīgais intelekts turpinās strauji attīstīties un pilnveidoties, galvenokārt pateicoties dziļās mācīšanās spējām, kuras, iespējams, ietekmēs ļoti daudz procesu, lēmumu un uzdevumu, ar kuriem sastopamies ikdienā. Sagaidu, ka 2024. gada laikā apbrīnosim vismaz vienu ievērojamu lēcienu mākslīgā intelekta piedāvājumā.

Edvardo Menāls Kasass (Eduardo Menal Casas), “Both”, Spānija

Kā norāda Edvardo Menāls Kasass (Eduardo Menal Casas), uzņēmuma “Both” Barselonā, Spānijā, partneris un izpilddirektors: “2024. gadā priekšplānā būs mākslīgā intelekta integrēšana stratēģiskajos komunikācijas plānos gan reputācijas, gan piedāvāto produktu/pakalpojumu ziņā."

Mana kolēģe no “Napier”, direktore Sjūzija Kenjona (Suzy Kenyon) piebilst: "Cilvēku atlaišana nepamatotas mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanas dēļ notiks arvien biežāk, jo MI sāks izmantot vairāk un darbinieki meklēs iespēju izmantot MI arī nepiemērotai resursu taupīšanai, tāpēc jāievēro piersardzība.”

4. Lielie dati

Protams, mākslīgā intelekta attīstība nav iespējama bez nākamās tendences – straujās izaugsmes "lielo datu" vākšanā, apstrādē un izplatīšanā.  

Pēdējo gadu laikā plaukst uz datiem balstītas pieejas. Lielu daļu datu tagad izmanto, lai pamatotu dažādas mūsdienu uzņēmējdarbības komunikācijas metodes un prakses. Lielo datu apjoms tikai pieaugs.

“Idea Group” Somijā direktore Marja-Tertu Rantanena (Marja-Terttu Rantanen) stāsta: "Mākslīgais intelekts noder satura veidošanai, kā arī informācijas ievākšanai un apkopošanai. Tomēr cilvēka skatījuma izziņai, uzņēmuma zīmola un balss toņa uzturēšanai joprojām nepieciešama cilvēka iesaiste."

5. Talantīgs darbaspēks

Marjas-Terttu novērojumi ļauj secināt: neatkarīgi no mākslīgā intelekta un lielo datu izaugsmes, talantīgi cilvēki un komandas ir tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāki kā līdz šim.

Mākslīgais intelekts un lielie dati atvieglo sarežģītu uzdevumu veikšanu, bet vienlaikus palielina uzdevumu skaitu. Ņemot vērā vajadzību visu izprast un pārvaldīt laikā, kad visā pasaulē vērojams šo prasmju trūkums, cīņa par prasmīgiem darbiniekiem kļūs arvien saspringtāka.

Tam piekrīt arī Edvardo Menāls Kasass: “2024. gadā un arī turpmāk par nozīmīgu jautājumu nozarei kļūs komunikācijas tehnoloģiju jomā specializēta talanta piesaistīšana un noturēšana.”

6. Digitalizācija

Teju pašsaprotami, bet sestā tendence 2024. gadam ir pastiprināta digitalizācija. B2B mārketingā digitalizācija ir kas vairāk par stāstu publicēšanu tīmekļa vietnēs. Komunikācijas speciālistiem jāizstrādā un jālieto jauni digitālie rīki, kas izmanto visas digitalizācijas iespējas. Vēlreiz jāatgādina: nav ko raudzīties pagātnē. Tie, kas to darīs vai atteiksies virzīties uz priekšu, netiks līdzi nozares prasībām.

Mafalda Markisa, “Media em Movimento”, Portugāle

Portugāles uzņēmuma “Media em Movimento” dibinātāja un izpilddirektore Mafalda Markisa (Mafalda Marques) stāsta: "Portugāle rīko uz pārmaiņām vērstus tehnoloģiju pasākumus un veicina digitālo nomadu piesaisti.  Notiek gatavošanās arī Digitālo inovāciju centra izveidei, lai atbalstītu uzņēmumus mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas skaitļošanas integrēšanā."

Tas pierāda, cik daudz speciālisti gatavi darīt, lai pielāgotos digitalizācijas vajadzībām. Tas ir ļoti aizraujoši, taču arī šajā gadījumā jāatceras, ka dažkārt nepieciešams cilvēka skatījums.

7. Starppersonu komunikācija

Septītā atziņa: kopumā cilvēkiem joprojām patīk sadarboties tieši ar citiem cilvēkiem! Tiešai saskarsmei un starppersonu komunikācijā nodotiem ieteikumiem arī šogad būs lielāka ietekme nekā čatbotu ierosinājumiem. Lai gan pārejam uz darījumiem tiešsaistē, attiecības un ieteikumi ir ļoti svarīgi... daži teiktu: svarīgāki nekā jebkad agrāk.

Marja-Tertu Rantanena (Marja-Terttu Rantanen) no “Idea Group” norāda: "Personīgā komunikācija ir efektīva un nozīmīga B2B komunikācijā, kur iesaistīti prasīgi un pieredzējuši pircēji. Pārdošanas komunikācijas prasmes atšķiras, tāpēc palīdz mācības, kā arī kvalitatīvi un daudzveidīgi atbalsta materiāli."

8. Nopelnītie mediji

Tomēr nevaram noliegt, ka arī plašsaziņas līdzekļi joprojām ir nozīmīgi. Trešo pušu ieteikums ar publicitātes starpniecību būs svarīgs arī turpmāk. Publikācijas plašsaziņas līdzekļos joprojām raisa lielāku uzticēšanos nekā reklāma, turklāt tas ir finansiāli izdevīgs veids, kā veicināt redzamību.

Ļoti svarīga komunikācijas pasākumu daļa arī turpmāk būs žurnālistu darba atvieglošana, piedāvājot intervējamo personu viedokli, attēlus, infografikas un kontekstuālu informāciju publikāciju veidošanai.

9. Pirktie mediji

Tā kā plašsaziņas līdzekļu nozīme saglabāsies, paredzam, ka arvien biežāk tiks izmantotas maksas iespējas medijos. Ja pieņemam, ka tradicionālie plašsaziņas līdzekļi joprojām ir svarīgi, aizvien vairāk uzņēmumu būs gatavi maksāt, lai radītu iespaidu, ka ir lielākas uzmanības vērti nekā viņu konkurenti. Agrāk B2B (un B2C) aģentūras izsmēja apmaksāto saturu medijos un neatzina tā vērtību. Tagadējos tirgus apstākļos nievājoša attieksme šķiet iedomīga un nepraktiska. Nesaku, ka jāizvēlas viens vai otrs mediju veids – katram ir sava vērtība.

"2024. gadā turpināsies mediju konverģence, paplašināsies maksas mediju iespējas, vairosies aģentūru un redakciju sadarbības situācijas. Pastiprināsies vajadzība pēc aģentūru nodrošinātiem integrēto sabiedrisko attiecību un mārketinga piedāvājumiem, kas vērsti ne vien uz publicitātes nodrošināšanu, bet uz biznesa mērķu sasniegšanu” uzskata Ādams Bensons (Adam Benson), “The Recognition Group” izpilddirektors Austrālijā.

Latvijas pārstāve Vineta Savicka atbalso Bensona sacīto: "Arvien vairāk ziņu redakciju ievieš abonementa modeli un tā vietā, lai veidotu saturu no sabiedrisko attiecību piedāvātajiem materiāliem, izvēlas pārdot rakstu izvietojuma iespējas."

10. Kopienu veidošana

Desmitā tendence 2024. gadam ir "kopienu veidošana".

Rostislavs Starijs, “Konektor”, Čehija

Rostislavs Starijs (Rostislav Stary), Prāgas uzņēmuma “Konektor” partneris, stāsta: "Vēlamies pievērst pastiprinātu uzmanību kopienas veidošanai. Šobrīd novērojam uzticēšanās zudumu un viltus ziņu izplatību, tāpēc paredzam, ka zīmoli vairāk resursu ieguldīs savu kanālu un tiešu klientu attiecību veidošanā. Redzēsim koncentrēšanos uz sev piederošiem medijiem – tā mūsu nozare varēs (pār)veidot attiecības ar kopienām."

11. B2B digitālā satura veidotāji

Visbeidzot mūsu eksperti paredz, ka 2024. gadā sociālajo mediju satura veidošanā biežāk tiks izmantoti B2B influenceri. B2B tirgos influenceru attiecības visticamāk nedos tik lielu atdevi kā patērētāju tirgū, taču to nozīme tāpat palielināsies. Aģentūrām jāizrāda elastība un atvērtība arī šāda kanāla izmantošanai.

Ians Džarets (Ian Jarrett) no “Napier” piebilst: "Digitālā satura veidotāju ietekme pieaug, jo uzņēmumi sāk apzināties, ka daudzi ietekmētāji ir viņu darbinieki."

Nobeigums

Ko varam secināt? Rakstā vietām paudu savu viedokli, tomēr, manuprāt, secinājumu par 2024. gadā sagaidāmo visveiksmīgāk paudis Robins Beikers (Robin Baker), “Eurocom Worldwide” tīkla priekšsēdētājs.

Robins secina: "Neraugoties uz straujām pārmaiņām pēdējo gadu notikumu dēļ (COVID, mākslīgais intelekts u.c.), pārmaiņu temps nesamazinās. “Eurocom Worldwide” būs spēcīgs motivācijas mehānisms dalībaģentūrām, lai tās aktīvi izmantotu pārmaiņas savā labā, nevis novēloti reaģētu uz tām.

Eurocom Worldwide tīklā uzņem Lighthouse PR

Globālais sabiedrisko attiecību tīkls Eurocom Worldwide stiprina pārstāvniecību Centrāleiropā un Austrumeiropā, uzņemot tīklā Lighthouse PR. Aģentūras galvenā mītne atrodas Bukarestē, bet tā darbojas gan Rumānijas, gan Moldovas Republikas tirgū.

Lighthouse PR ir stratēģiska sabiedrisko attiecību un komunikācijas aģentūra, ko dibinājusi Ana Marija Gārdinere (Ana Maria Gardiner). Vecāko komunikācijas speciālistu komanda ar pieredzi C līmeņa vadības amatos lielos uzņēmumos nodrošina bagātīgu pasaules mēroga ekspertīzi. Lighthouse PR koncentrējas uz B2B un korporatīvo komunikāciju, specializējoties darbā ar starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī tādām nozarēm kā enerģētika, finanses, farmācija, mazumtirdzniecība un ātrās aprites patēriņa preces (FMCG), rūpnieciskā ražošana, nekustamais īpašums un būvniecība.

Turklāt Lighthouse PR ir vienīgā Rumānijas pārstāve Eiropas Krīzes komunikācijas tīklā (Crisis Communication Network Europe). Grupā apvienojušās specializētas krīzes konsultāciju aģentūras, kuras apkalpo Eiropas tirgus. Lighthouse PR ieguva ISO 27001 informācijas drošības sertifikātu pēc ISO 9001 sertifikāta saņemšanas par savu kvalitātes vadības sistēmu 2023. gadā.

"Lighthouse PR stratēģija jau no sākuma izstrādāta spēcīgu un ilgtermiņa partnerattiecību veidošanai gan ar mūsu klientiem, kurus atbalstām 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā ar kvalitatīvākajām komunikācijas konsultācijām Rumānijā, gan ar citiem partneriem, ar kuriem mūs vieno uzticībā, kompetencē un sadarbībā balstīta vīzija. Pievienošanās Eurocom Worldwide ir nozīmīgs solis, lai nostiprinātu mūsu pozīciju kā uzticamam partnerim uzņēmumiem, kas meklē sabiedrisko attiecību konsultantus, kuri darbā pārsniedz gaidīto," saka Lighthouse PR dibinātāja Ana Marija Gārdinere.

Eurocom Worldwide ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikāciju tīkliem, kas koncentrējas uz tehnoloģiju, rūpniecības un tirdzniecības nozarēm. Tīkls dibināts 2002. gadā, bet tagad apvieno 31 dalībiestādi 54 birojos, pārstāvot vairāk nekā 90 valstis visos piecos kontinentos. Eurocom Worldwide ir spēcīga pārstāvniecība Centrāleiropā un Austrumeiropā –aptvertas vairāk nekā 20 reģiona valstis.

"Lighthouse PR lieliski atbilst mūsu tīkla jauno dalībnieku atlases kritērijiem," stāsta Eurocom Worldwide tīkla direktore Izabella Radvana (Isabel Radwan). 

"Tā ir neatkarīga sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikācijas aģentūra, kas koncentrējas uz B2B un tehnoloģiju nozarēm divās valstīs, kurās tīklu vēl nepārstāv pilntiesīga dalībiestāde. Viņu vērienīgo, starptautiski vērsto pieeju īsteno vecāko komunikācijas ekspertu komanda ar globālu pieredzi un, visnozīmīgāk, augstām kvalitātes, radošuma un nepārtrauktības prasībām, kas ir ļoti vērtīgi jebkuram klientam un partnerim pasaulē.”

Maiks Meinards iecelts par Eurocom Worldwide priekšsēdētāja vietnieku

Apvienotās Karalistes aģentūras “Napier” izpilddirektors Maiks Meinards (Mike Maynard) iecelts par priekšsēdētāja vietnieku globālajam sabiedrisko attiecību tīklam Eurocom Worldwide, kas apkalpo B2B un tehnoloģiju jomas klientus.  

“Napier” ir ietekmīga sabiedrisko attiecību un mārketinga aģentūra, kas specializējusies B2B tehnoloģiju uzņēmumu jomā. Aģentūras bāze atrodas Čičesterā, Apvienotajā Karalistē. “Napier” pirms vairāk nekā 20 gadiem dibināja Maiks Meinards. 2020. gadā tā kļuva par Eurocom Worldwide biedru, pārstāvot Apvienotās Karalistes un Īrijas reģionu.

Par savu jauno amatu Maiks Meinards sacīja: “Jūtos pagodināts, ka esmu iecelts par Eurocom Worldwide priekšsēdētāja vietnieku līdzās savas kolēģim no Vācijas, Kristofam Švarcam (Christoph Schwartz). Jau vairākus gadus esam guvuši labumu no “Napieras” dalības tīklā. Nepacietīgi gaidu iespēju virzīt Eurocom Worldwide uz vēl ievērojamāku panākumu sasniegšanu un atbalstīt starptautisko sadarbību starp mūsu dalībiestāžu aģentūrām, lai īstenotu globālas kampaņas pasaules vadošajiem B2B zīmoliem.”

Maiks pievienojas pašreizējai Eurocom Worldwide tīkla vadībai, ko veido tīkla priekšsēdētājs Robins Beikers (Robin Baker), priekšsēdētāja vietnieks un “Schwartz Public Relations” vadītājs Vācijā Kristofs Švarcs (Christoph Schwartz) un tīkla direktore Izabella Radvana (Isabel Radwan).

Robins Beikers, Eurocom Worldwide tīkla priekšsēdētājs: “Maiks ir ideāli piemērots Eurocom Worldwide tīkla vadībai, jo viņš bijis atbildīgs par nozīmīgu sabiedrisko attiecību un mārketinga programmu vadību dažādiem pasaules mēroga tehnoloģiju klientiem Eiropā, Ziemeļamerikā un citviet. Īpaši liela pievienotā vērtība ir Maika tehnoloģiju prasmēm un zināšanām par mākslīgo intelektu, kā arī inženiera inovācijas prasmju apvienojumam ar aizrautīgu interesi par komunikāciju.”

20. Eurocom Worldwide konferencē Lisabonā priekšplānā izvirzīta sabiedrisko attiecību transformācija, ko galvenokārt ietekmējis mākslīgais intelekts un “Z” paaudze

20. Eurocom Worldwide gadskārtējā konferencē, kas šogad norisinājās no 19. līdz 21. oktobrim, Lisabonā, uzmanība veltīta sabiedrisko attiecību aģentūru spējai pielāgoties globāla mēroga ekonomiskām un tehnoloģiju izmaiņām un izmantot paaudžu maiņas un jaunās darba vides priekšrocības.

Globāla mēroga uzņēmējdarbība

“Neskatoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem un neskaidrību, ar kuru saskaramies visā pasaulē, mūsu globālā tīkla kopiena ir spēcīgāka un aktīvāka nekā jebkad agrāk,” norāda Eurocom Worldwide tīkla direktore Izabella Radvana (Isabel Radwan). “Pašlaik mums ir rekordliels biedru skaits – 31 aģentūra, kas pārstāv 91 valsti visos piecos kontinentos. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmējdarbības aktivitātes un zināšanu apmaiņas apjoms ir pieaudzis par 30 %.”

Jauni biedri 2023. gadā

Eurocom Worldwide 2023. gadā tīklā uzņēmis trīs jaunas aģentūras: “Media em Movimento”, kas pārstāv Portugāli, kā arī 7 Āfrikas CPLP valstis, “The Recognition Group”, kas pārstāv Austrāliju un Jaunzēlandi un “Alurralde Jasper” Argentīnā, kas pārstāv 10 sabiedrisko attiecību aģentūras Latīņamerikā.

Gada aģentūra

Gada aģentūras tituls šogad piešķirts portugāļu aģentūrai “Media em Movimento” par tās izcilo ieguldījumu "Eurocom Worldwide" tīkla attīstībā, tostarp par šī gada konferences rīkošanu Lisabonā. Par 20 gadu ilgu dalību “Eurocom Worldwide” godināta aģentūra “EMG” Beniluksā un Ķīnā, bet par 10 gadu dalību – “HL.COM” aģentūra Francijā.

Jauns priekšsēdētāja vietnieks

Tīkla priekšsēdētājs Robins Beikers (Robin Baker) paziņoja, ka Apvienotās Karalistes uzņēmuma “Napier” izpilddirektors Maiks Mainards (Mike Maynard) iecelts par priekšsēdētāja vietnieku līdzās Kristofam Švarcam (Christoph Schwartz) –  “Schwartz Public Relations” izpilddirektoram Vācijā, kurš bijis priekšsēdētāja vietnieks vairāk nekā 15 gadus. Tīkla direktore Izabella Radvana (Isabel Radwan) ieguva “Desmitgades cilvēka” balvu par nozīmīgu ieguldījumu Eurocom attīstībā pēdējo 10 gadu laikā.

"The Recognition Group" pievienojas "Eurocom Worldwide"

Viena no atzītākajām Austrālijas mārketinga komunikācijas aģentūrām “The Recognition Group”, kas specializējas B2B un tehnoloģiju jomā, ir kļuvusi par globālā sabiedrisko attiecību tīkla “Eurocom Worldwide” Austrālijas un Jaunzēlandes reģiona biedru.

1985. gadā dibinātā “The Recognition Group” pieder Ādamam un Līzai Bensoniem (Adam and Liz Benson) un sastāv no trīs aģentūrām – “Recognition PR”, “WriteAway Communication” un “Outsource B2B Marketing”. Tās piedāvā plašu sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumu klāstu B2B un tehnoloģiju nozarēm, kā IT, inženierzinātnes, celtniecība, sadzīves elektronika, elektroierīces un finanšu pakalpojumi. 40 augsti kvalificētie komunikācijas profesionāļi, kuri strādā dažādās Austrālijas daļās, piedāvā nepārspējamu vietējo un starptautisko ekspertīzi.

“The Recognition Group” izpilddirektors Ādams Bensons teica: “Mūsu partnerība ar “Eurocom Worldwide” mūsu klientiem sniedz piekļuvi atzītam sabiedrisko attiecību un mārketinga aģentūru tīklam, kas specializējas B2B tehnoloģiju un rūpniecības nozarēs. Tas lieliski saskan ar “The Recognition Group” darbības virzienu. Visa komanda ar nepacietību gaida iespēju mūsu klientu vārdā maksimāli paaugstināt šīs stratēģiskās partnerības vērtību.”

“Eurocom Worldwide” ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikācijas tīkliem, kas specializējas starptautiskajos B2B tirgos, īpaši koncentrējoties uz galvenajām tehnoloģiju, rūpniecības un tirdzniecības nozarēm. Uzņēmums dibināts 2002. gadā, bet tagad apvieno 31 sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikācijas aģentūru 54 birojos vairāk nekā 80 valstīs visos piecos kontinentos.

“”The Recognition Group” un “Eurocom Worldwide” kā sadarbības partneri saskan ideāli,” komentē “Eurocom Worldwide” tīkla direktore Izabella Radvana (Isabel Radwan). “Mēs pētījām Austrālijas tirgu, lai atrastu aģentūru, kura saskan ar mūsu biedru profilu, un rezultāts nevar būt labāks. Pēc portugāļu aģentūras “Media em Movimento” pievienošanās “Eurocom Worldwide” 2023. gada janvārī tīklam pievienojas jauns biedrs, kas aptver vienu no nedaudzajiem pasaules tirgiem, kurā mums vēl nebija oficiālas dalībiestādes. Sveicam Ādamu, Līzu un “Recognition” komandu ar pievienošanos!”

“Eurocom Worldwide” paplašina savu PR aģentūru tīklu visās portugāļu valodā runājošās valstīs

“Eurocom Worldwide” paziņo par sava neatkarīgu privātu PR un mārketinga aģentūru tīkla turpmāku paplašināšanu, iekļaujot visas “CPLP” valstis (Portugāļu valodas valstu sadraudzība). Globālais sabiedrisko attiecību tīkls, kura kompetence koncentrējas B2B un tehnoloģiju nozarēs, savā plašajā saimē uzņem aģentūru “Media em Movimento”. Tās galvenā mītne atrodas Lisabonā, Portugālē, un tās galvenā loma būs pārstāvēt “Eurocom Worldwide” tīklu Portugālē, Angolā, Kaboverdē, Gvinejā-Bisavā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Mozambikā, Santomē un Prinsipi un Austrumtimorā.

Portugāles sabiedrisko attiecību aģentūrai “Media em Movimento” ir desmit gadu pieredze sabiedrisko attiecību jomā, strādājot ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, ar “MVU” un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumiem. Aģentūrai ir bagāta pieredze tehnoloģiju, aviācijas un tūrisma jomā, B2B un B2C tirdzniecībā.

“Eurocom Worldwide” tīkla direktore Izabela Radvana (Isabel Radwan) atklāj: “Mēs “Media em Movimento” saredzam proaktīvu tīkla biedru ar lielisku pārklājumu un kontaktiem visā Portugālē un portugāļu valodā runājošās valstīs, kas specializējas komunikācijā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedriskajās attiecībās, kā arī stratēģijā un satura veidošanā.”

Aģentūrai “Media em Movimento”, kas specializējas mediju attiecībās un reputācijas pārvaldībā, ir ilgstoša pieredze darbā arī Āfrikas valstīs un Brazīlijā, kur tā strādā jau kopš 2018. gada. Taču atbildība par Brazīlijas tirgu un klientiem “Eurocom Worldwide” tīkla ietvaros paliks esošajai dalībaģentūrai “Grupo CASA”.

Aģentūras “Media em Movimento” dibinātāja un izpilddirektore Mafalda Markesa (Mafalda Marques) stāsta: “Mēs esam patiesi priecīgi integrēties globālajā PR tīklā “Eurocom Worldwide” un sniegt ieguldījumu B2B tirdzniecības paplašināšanā CPLP valstīs.”

“Bayka. Agency” Ukrainā saņem globālo Komunikācijas balvu par cīņu pret Krievijas dezinformāciju

“Eurocom Worldwide” Ukrainas filiāles “Bayka. Agency” izpilddirektors Sergijs Bidenko (Sergii Bidenko) tika apbalvots ar ICCO “Global Awards 2022” balvu kategorijā “Labākā reakcija uz krīzes situācijām”, kurā tika nominēti profesionāļi un brīvprātīgie par komunikācijas darbu Krievijas uzsāktā kara laikā pret Ukrainu.

Viena no uzvarējušajām kampaņām – “UKRAINIAN VOICES” – bija sadarbības projekts ar “Eurocom Worldwide” globālo PR tīklu. Jau pirmajās kara dienās Sergijs Bidenko starptautiskajiem medijiem izziņoja angļu valodā runājošo ukraiņu ekspertu, analītiķu, biznesa vadītāju, Ukrainas pilsētu mēru, frontes žurnālistu, bēgļu un liecinieku sarakstu, kuri bija spējīgi sniegt intervijas, komentārus, analīzi par notiekošo un dalīties ar pieredzes stāstiem par kara notikumiem un tā ietekmi uz ekonomisko, sociālo un politisko situāciju Ukrainā.

TOP 100 veiksmīgākie Ukrainas runātāji par kara norisēm

“UKRAINIAN VOICES” sarakstu “Eurocom Worldwide” tīkla aģentūras visos piecos kontinentos izplatīja vairāk nekā 300 medijiem. Tīkla dalībaģentūras savu valstu medijiem nepārtraukti izplatīja kontaktinformāciju, jaunumus par runātājiem un aktuālajām tēmām, tādējādi izveidojot spēcīgu un neatkarīgu informācijas plūsmu ar ekspertu komentāriem par Ukrainas cīņu pret Krievijas iebrukumu.

“Bayka. Agency” izpilddirektors Sergijs Bidenko stāsta: “2022. gada 25. februārī es sāku izplatīt informāciju starptautiskai auditorijai, sociālajā medijā “LinkedIn” izveidojot lapu, kur publicēju ziņas un jaunumus par karu Ukrainā, kā arī angļu valodā runājošo ukraiņu runātāju komentārus par kara norisēm radio un TV pārraidēs. Pateicoties “Eurocom Worldwide” Lietuvas kolēģim Andriusam Kasparavičum (Andrius Kasparavicius), kurš nodrošināja spēcīgu atbalstu starptautisko tīkla kolēģu vidū, mums izdevās veicināt simtiem publikāciju un informācijas apkopojumu visā pasaulē, kas atspoguļoja ukraiņu sabiedrības nostāju par notikumiem Ukrainā.”

“Eurocom Worldwide” pilnībā iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem apspiest citas kultūras, reliģijas vai tautas un pilnībā nosoda Krievijas darbības pret Ukrainas iedzīvotājiem. Kā globāla kopiena, kurā ir gandrīz 30 sabiedrisko attiecību aģentūru un vairāk nekā 700 komunikācijas profesionāļu visā pasaulē, mēs esam līdzās visai ukraiņu tautai un darīsim visu iespējamo, lai atbalstītu viņus cīņā par demokrātiju un brīvību,” stāsta “Eurocom Worldwide” tīkla direktore Izabela Radvana (Isabel Radwan).

ICCO “Global Award 2022” ir jau otrā balva, ko Sergijs Bidenko šogad ir saņēmis par veiksmīgu sadarbību ar “Eurocom Worldwide” globālo PR tīklu. Jau 2022. gada vasarā viņš tika apbalvots ar “Davos Communications Awards” nominācijā “Labākais krīzes komunikācijas vadītājs”.

Sergijs Bidenko ir arī Ukrainas Apvienotās PR asociācijas (UPRA) līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. “UPRA”, kuras sastāvā ir vairāk nekā 180 biedru, tika radīta, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tās misija ir apvienot Ukrainas sabiedrisko attiecību un komunikāciju profesionāļus, lai informētu pasauli par Krievijas militārpersonu pastrādātajām zvērībām Ukrainas teritorijā.

“Alurralde Jasper” un “THET Studio” Argentīnā rada jaunu komunikācijas aģentūru – “LIGRE”

Lai piedāvātu pakalpojumus, kas sintezē komunikācijas stratēģisko perspektīvu ar spēcīgu radošumu, savus spēkus apvieno aģentūras “Alurralde Jasper & Assoc.” un “THET Studio”. Pamatā abas aģentūras turpinās darboties atsevišķi kā ierasts līdz šim, savukārt jaunā aģentūra “LIGRE” organizāciju “LATAM” un “US Hispanics” klientiem, lai nostiprinātu viņu reputāciju un nodrošinātu organizāciju profesionālo izaugsmi, piedāvās komunikācijas kampaņu un stratēģijas pakalpojumus.

‍“LIGRE” dibinātāji ir stratēģiskās komunikācijas konsultantu uzņēmums “Alurralde Jasper & Assoc.”, kas darbojas Argentīnā un tās reģionā. To vada Matiass Alurralde (Matías Alurralde), Mariana Džaspera (Mariana Jasper) un Karīna Riera (Karina Riera), kā arī digitālās jaunrades aģentūra “THET Studio”, kas lepojas ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi speciālista Tebana Kima (Teban Kim) vadībā.

Digitālās jaunrades transformācijas procesiem tiek pievienotas arvien jaunas izpētes dimensijas, sākot ar tādiem jautājumiem, kā cilvēki piedzīvo un pieņem “jauno normālu” un to, kā sabiedrība pieņem un veido jaunas dzīves telpas metaversa telpā. Šajos projektos liela loma ir arī komunikācijas aģentūrām un to speciālistiem.

“Ar digitālo transformāciju vien nepietiek. Mēs uzskatām, ka ir jāpaplašina mūsu perspektīva, arvien vairāk koncentrējoties uz zīmolu būtību un to mērķiem, pievēršot uzmanību radošo ideju attīstīšanai un daudzplatformu inovācijām, kas sniegtu pienesumu sabiedrībai kopumā,” skaidro uzņēmuma “Alurralde Jasper & Assoc.” prezidents Matiass Alurralde.

“Mums ir jādalās ar šo vīziju un jāstāsta stāsti arī hibrīda formātā – stratēģiski, ar atbilstošu un uztveramu satura izklāstu, lai tas būtu saprotams tiem, kas mijiedarbojas ar organizāciju pasauli. Tas ir iespējams tikai ar labu stāstu, kura pamatā ir stratēģija un saturs,” papildina “Alurralde Jasper & Assoc.” viceprezidente un partnere Mariana Džaspera.

“Aģentūra “LIGRE” ir mūsu kopīgā darba dimensija. Vairākus gadus esam sadarbojušies dažādos projektos, strādājot ar tādiem klientiem kā “IBM”, “Millicom”, “We Are All Human Foundation” un “Ushuaia”. Mēs esam radījuši sinerģiju, kas ir ļāvusi izveidot jaunu aģentūru, kura atbilst mūsdienu prasībām. Gan mūsdienu klientam, gan tirgum ir nepieciešams, lai visu atbalstu spētu sniegt viens partneris vai konsultants, un tā ir “LIGRE”,” stāsta “THET Studio” direktors Tebans Kims (Teban Kim).

Labākais no divām pasaulēm – tagad kopā

Aģentūra “LIGRE” ir abu aģentūru dabiskas integrācijas rezultāts, kas nodrošina klientiem rīkus un saziņas risinājumus neatkarīgi no tā, kas tiem nepieciešams, lai spētu uzrunāt viņu auditoriju. Tas vienuviet ietver stratēģiju, radošumu un mūsdienīgas, viedas kampaņas, kuru pamatā ir dati un rezultāti, koncentrējoties uz komunikāciju ar cilvēkiem un emociju radīšanu, lai panāktu sabiedrības reakciju – “High tech – High touch”.

No vienas puses, “Alurralde Jasper & Assoc.” šajā projektā iegulda savu kompetenci stratēģiju izstrādē, kas balstīta padziļinātā analīzē, spējā saskatīt tendences un zināšanas par savu klientu nozari. No otras puses, “THET Studio” – tas ir radošais spēks, kompetence zīmolu radīšanā un popularizēšanā, digitālās zināšanas, spēja izstrādāt un īstenot dažādās digitālas vīzijas.

Jauns komunikācijas spēks

Nosaukums “LIGRE” nozīmē un simbolizē divu spēku saplūšanu– lauvas un tīģera labāko īpašību apvienojumu – ģenētisku kombināciju, kā rezultātā rodas pasaulē lielākais savvaļas kaķis.

“Šis nosaukums atspoguļo to, kas mēs plānojam būt – unikāls komunikācijas “dzīvnieks”, kas sevī apvieno mūsu unikālos talantus stratēģiju izstrādē un radošumā, spējā pielietot dažādus instrumentus, lai mēs spētu nodrošināt ne tikai digitālo, bet arī reģionālo sasniedzamību,” stāsta “Alurralde Jasper & Assoc.” dibinātāja un partnere Karīna Riera.

Aģentūras “Both. People & Comms.” un “Newlink” apvieno savu korporatīvo darbību

Lai stiprinātu savu klātbūtni Spānijā un palielinātu savu kompetenci organizāciju kultūras un transformācijas jomā, apvienojas “Eurocom Worldwide” Spānijas dalībaģentūras “Both. People & Comms.” un “Newlink”.

• “Newlink Spain” nostiprina savu vadošo lomu Spānijā un savam kompetenču lokam zīmola un reputācijas jomā tagad pievieno arī zināšanas organizāciju kultūras un transformācijas jautājumos.
• “Both. People & Comms.” bagātinās kopdarbību ar savu vairāk nekā 20 gadu pieredzi un atšķirīgu pieeju zīmolu pozicionēšanā, korporatīvajā komunikācijā, organizāciju kultūras un transformācijas jomā.

Aģentūras “Newlink” galvenā mītne atrodas Maiami, bet tai ir vairākas filiāles arī Spānijā un Latīņamerikas valstīs. Savukārt “Both. People & Comms.” bāzējas Barselonā un Madridē. Savstarpējā sadarbība tiek noslēgta, lai stiprinātu savu līderību iekšējās komunikācijas, organizāciju kultūras un transformācijas, organizāciju mērķu un ilgtspējas, kā arī dažādības un iekļaušanas aspektos.

Šīs pārmaiņas uzņēmumam “Newlink” ļaus nostiprināt savu darbību Spānijā un nostiprinās uzņēmuma klātbūtni Katalonijā. Papildus bagātajai pieredzei zīmola un reputācijas veidošanā tas uzlabos kopīgo piedāvājumu un zināšanas organizāciju kultūras un transformācijas jomā. Turpretim uzņēmuma “Both. People & Comms.” pievienošanās “Newlink” grupai ļaus paplašināt pakalpojumus un tirgu globālā mērogā un vēl vairāk stiprinās savu vadošo lomu organizāciju kultūras un transformācijas jomā Spānijas tirgū.

“Abas aģentūras apvienojas svarīgā brīdī, kad pasaulē notiek izteikti straujas pārmaiņas, kad sabiedrības iesaistīšanās jeb cilvēku saikne ar zīmoliem, organizācijām un uzņēmumiem ir izteikti cieša. Šī iemesla dēļ “Newlink Spain” pievieno “Both. People & Comms.” pieredzi organizāciju kultūras un transformācijas jautājumos diviem pārējiem “Newlink” biznesa pīlāriem: zīmolam un reputācijai,” atklāj “Newlink” prezidents un izpilddirektors Serdžio Roitbergs (Sergio Roitberg).

Lieliska komanda ar 22 gadu pieredzi

Līdz ar šo vienošanos “Newlink” ir uzsācis sadarbību ar uzņēmumu, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nozarē, saliedēta komanda, multidisciplinārs profils, kā arī stratēģiska un radoša vīzija, kas ļauj sniegt ātru un profesionālu atbildi uz klientu galvenajiem izaicinājumiem.

Internacionalizācija abiem uzņēmumiem

Aģentūrai “Both. People & Comms.” šis līgums ļaus kļūt par daļu no starptautiskas grupas, kas dos iespēju paplašināt tirgu un papildināt pakalpojumu portfeli, kas sevī iekļauj arī “Newlink” stratēģiskos pīlārus tādās jomās kā zīmola un ilgtspējīgas reputācijas veidošana. Tas viss ļauj paplašināt aģentūras līdzšinējo ekspertīzi arī ar tūrisma, digitālā mārketinga un pasākumu rīkošanas nozarēm.

“Both. People & Comms.” dibinātāja Kristīna Salvadora (Cristina Salvador) stāsta: “Aģentūras “Both. People & Comms.” partnerība ar “Newlink” ir atzinība par veiksmīgu līdzšinējo atšķirīgās profesionālās pieejas un izaugsmes ceļu, ko esam demonstrējuši, konsultējot mūsu klientus tādās mūsdienu organizācijām aktuālās jomās kā organizāciju kultūra un transformācija. Mēs liekam komunikāciju organizāciju cilvēciskošanas centrā.”

“Newlink” izaugsme

Šī vienošanās ir daļa no 1998. gadā Maiami izveidotā “Newlink” uzņēmuma izaugsmes plāna. To savulaik dibinājis žurnālists un komunikācijas guru Serdžio Roitbergs. Kopš 2018. gada uzņēmums ir nostiprinājis savu klātbūtni Eiropas tirgū, savu darbību attīstot Spānijā.

“Napier” iegādājas “Neesham PR”

““Napier” nu ir kļuvis vēl ietekmīgāks un ātrāk augošs uzņēmums, kas piedāvā daudz plašāku pakalpojumu klāstu, īpaši digitālajā mārketingā. Es jau sen pazīstu “Napier” izpilddirektoru Maiku Meinardu (Mike Maynard), un viņa radītā komandas kultūra ir ļoti līdzīga tai, kas mums ir šeit – “Neesham”. Šis darījums sniegs jaunas iespējas augt un attīstīties gan mūsu klientiem, gan darbiniekiem,” atklāj “Neesham PR” izpilddirektors Pīters van der Sluijs (Peter van der Sluijs).

“Napier Partnership” izpilddirektors Maiks Meinards stāsta: “Uzņēmums “Neesham PR” ir bijis atpazīstams ar tā izcilo sabiedrisko attiecību, sociālo mediju un satura izstrādes kvalitāti jau kopš uzņēmuma dibināšanas 1997. gadā. “Neesham PR”, kļūstot par daļu no “Napier”, nostiprina mūsu darbību un komandu. Tiek paplašināta mūsu klātbūtne esošajos tirgos un tiek sperts solis pretim jauniem izaicinājumiem jaunās nozarēs, piemēram, profesionālajā audiovizuālajā nozarē.”

Pīters van der Sluijs turpinās strādāt “Napier” kā konsultants un turpinās sniegt atbalstu. Darījuma nosacījumi netika atklāti.

Argentīnas sabiedrisko attiecību aģentūra “Alurralde Jasper” pievienojas “Eurocom Worldwide” tīklam

“Eurocom Worldwide” sabiedrisko attiecību tīklam pievienojas jauna aģentūra –“Alurralde Jasper & Assoc.”, kuras galvenā mītne atrodas Buenosairesā, Argentīnā. Aģentūra ir viena no vadošajām integrēto sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikāciju aģentūrām Argentīnas tirgū ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. “Alurralde Jasper” komanda specializējas daudzās nozarēs, piemēram, tehnoloģijās, sportā, izklaidē, tūrismā un veselības aprūpē, nodrošinot plašu komunikācijas pakalpojumu spektru – storytelling, mediju attiecības, digitālo radošo risinājumu un krīžu pārvaldību, kā arī attīstot ilgtspējas un darba devēja zīmola veidošanas projektus. Papildus, sniedzot pakalpojumus svarīgiem reģionālajiem un lokālajiem zīmoliem, “Alurralde Jasper” apkalpo arī vairākas globālas organizācijas, piemēram, “BASF”, “Globant”, “Hilton”, “IBM”, “P&G”, “Sanofi”, “Shell”, “Visa” un Pasaules Ekonomikas forums.

Starptautisko attiecību stiprināšana

“Pievienošanās tik prestižam un konsolidētam tīklam kā “Eurocom Worldwide” ir būtisks solis, kas arvien vairāk ļaus stiprināt mūsu starptautiskos pakalpojumus un attiecības ar Eiropas uzņēmumiem un organizācijām. Pašlaik mēs darbojamies Pasaules Ekonomikas forumā, “SOK” un “Gavi”, kā arī Vakcīnu aliansē, taču “Eurocom Worldwide” spēks un sniegtās iespējas ļaus mums vēl efektīvāk palīdzēt uzņēmumiem, kas interesējas par mūsu reģionu, kā arī apkalpot starptautiskus klientus dažādos tirgos,” komentē “Alurralde Jasper” dibinātāja Karīna Riera (Karina Riera).

Tīkla stiprināšana

“Eurocom Worldwide” ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem PR un mārketinga komunikāciju aģentūru tīkliem ar īpašu kompetenci tehnoloģiju, rūpniecības un tirdzniecības nozarēs. Tīkls ir dibināts 2002. gadā, un šobrīd tajā ir 30 dalībaģentūras gandrīz 50 birojos, kas aptver vairāk nekā 80 valstis visos piecos kontinentos. “Alurralde Jasper” kļūšana par daļu no tīkla vēl vairāk stiprina “Eurocom Worldwide” globālo aģentūru tīklu visos kontinentos un reģionos.

“Eurocom Worldwide” direktore Izabela Radvana (Isabel Radwan) stāsta: “Mēs esam priecīgi sveikt “Alurralde Jasper” komandu mūsu plašajā globālajā kopienā. Līdz ar to ne tikai ar iespaidīgiem globālajiem spēlētājiem paplašinās mūsu tīkla klientu loks, bet mēs arī iegūstam lielisku papildu pieredzi un zināšanas digitālo un radošo pakalpojumu jomā. Jāmin, ka tieši Argentīna aptver trešo lielāko ekonomiku Latīņamerikā.”

“Eurocom Worldwide” tīkla dalībnieki turpina plūkt laurus

“Eurocom Worldwide” 28 dalībnieku vidū ir daudz godalgotu aģentūru. Vairākas globālā PR un mārketinga komunikāciju tīkla “Eurocom Worldwide” aģentūras 2022. gadā ir saņēmušas iespaidīgu nacionālo un starptautisko komunikācijas balvu skaitu Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos.

Ieskats dažu “Eurocom Worldwide” dalībaģentūru 2022. gadā saņemtajos apbalvojumos un nominācijās:

“Gabriel Marketing Group”, ASV un Kanāda

• Trīs zelta “Communicator Awards” izcilības balvas
• Viena sudraba “Communicator Awards” balva par izcilību;
• Viena platīna “Hermes Creative Awards 2022” balva;
• Divas zelta “Hermes Creative Awards 2022” balvas;
• Viena platīna “Ava Digital Awards 2022” balva;
• Divas zelta “Ava Digital Awards 2022” balvas.

“Konektor”, Čehija un Slovākija

• Viena “SABRE Awards 2022” nominācija;
• Piecas “Czech PR Awards 2022” nominācijas.

“Napier”, Apvienotā Karaliste

• Nākotnes aģentūras apbalvojums B2B mārketinga izstādē “Marketing Expo California 2022”.

“Orient Planet”, Tuvie Austrumi

• “Stevie Awards 2022” apbalvojums Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai.

“Schwartz Public Relations”, Vācija, Austrija, Šveice (DACH)

•  Labākā aģentūra, kurā strādāt, apbalvojums “DACH at SABRE Awards 2022”;
• Labākā DACH konsultanta nominācija “SABRE Awards 2022”.

“Uniomedia”, Ungārija un Singapūra

• Viena sudraba SABRE balva 2022;
• Piecas “SABRE Awards” 2022 nominācijas.

Jaunajā Mārupē uzvar “vecozēni” jeb viss, kas jums jāzina par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem

Marta otrās dekādes sākumā mans feisbuks saņēma ziņojumu no mana laba paziņas Raivja Struncēna, kurš tikko bija izveidojis jaunu kontu “Krietnā mārupieša Raivja dēkas” un vēstīja šādas ziņas: “Rīts sākās ar pārsteigumu krietnajam mārupietim Raivim. Kaimiņš J. esot iestājies partijā un startēs pašvaldību vēlēšanās. Es uzgavilēju. Tā taču ir vienreizēji kapitāla ziņa. Krietnam latvietim pienākums būt pie partijas un darīt Latvijai labu. Diemžēl noskaidrojot, pie kuras partijas kaimiņš pieslējies, sabēdājos. Pieslējies pie vecozēniem. Tas ir tāpat kā uzņemt rūpes par vecu ābeļdārzu, cerot uz labu ražas atdevi.” Pavisam drīz noskaidrojās, ka “krietnais mārupietis” ar “kaimiņu J.” bija domājis savu Vecozolu daudzīvokļu māju ciemata biedru, pieredzējušo žurnālistu, dzeltenās nozares spalvas meistaru Juri Vaidakovu (ZZS saraksta 21. numurs), bet pats uzzīmējās kā viens no t. s. “jauno” pretendentiem (LA saraksta 13. numurs). Šodienas acīm raugoties, ne viens, ne otrs nekuplinās jaunās pašvaldības priekšstāvju rindas, bet nenoliedzami “krietnais mārupietis” sniedza ieguldījumu LA saraksta rezultātam, kļūstot par trešo lielāko balsu saņēmēju 11 sarakstu konkurencē. Bet par to vēlāk.

Kā kuram gāja? Uzvarētāji un tie, kuriem ne tik labi sanāca

Kopumā vērtējot, par uzvarētājiem jānosauc abas ilgspēlējošās Mārupes un Babītes novadu partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” un “Zaļo un Zemnieku savienība”. Abas kopā ieguva 10 no 19 vietām jaunajā domē – abas no “vecajo gala”. Pēc iegūto mandātu skaita trešo vietu ieņēma partija “Latvijas attīstībai”, iegūstot 4 deputātu vietas jaunajā domē, bet kā ceturtie palika Nacionāļi, izejot “pa nullēm” attiecībā pret iepriekšējām vēlēšanām – kopumā 3 vietas (iepriekš 2 Mārupē, 1 – Babītē). Līdzīgi kā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, kā pēdējie jaunajā pašvaldībā ienāca t. s. esošā premjera partijas pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV), saņemot divus mandātus – pa vienam no Babītes un Mārupes novadiem, kopumā tomēr zaudējot vienu vietu, jo iepriekš JV abos novados kopumā bija 3 vietas.

Pārsteiguma momentu, bet nevarētu teikt, ka ļoti negaidītu, sagādāja t. s. krieviski runājošā elektorāta partijas, no kurām neviena netiks pārstāvēta jaunajā pašvaldībā. Par lielākajiem zaudētājiem jāuzskata “Saskaņa” (S), kas zaudēja visas 4 vietas un iepriekšējās iestrādes. Līdz šim gan Mārupē, gan Babītē S bija pārstāvēta ar 2 deputātiem katrā. Arī jaunpienācēji “Krievu savienība” un “Alternative”, kuru līderis ir bijušais S vicemērs Rīgas domē Vadims Baraņiks, nerada atsaucību vēlētāju izvēlēs.

Par otru zaudētāju jāuzskata Rīgas pilsētas pašvaldības aizvadītā gada vēlēšanu viens no uzvarētājiem politiskā partija “Progresīvie”, kā pārstāvis Edgars Jansons, kurš darbojās Mārupes novada pašvaldībā vairākus sasaukumus, šoreiz palika zem svītras. Arī divi citi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki – kustība “PAR” un “Jaunā konservatīvā partija” – neguva jaunā Mārupes novada vēlētāju uzticību. Tālāk par katru individuāli.

Par netikušajiem

Kāpēc aiz borta palika Saeimā pārstāvētās “Jaunā konservatīvā partija” (JKP) un Kustība “PAR”? Iemesls, kuru gan var attiecināt arī uz visām pārējām partijām, izņemot “Latvijas attīstībai”, ir pārāk vēlu sāktās vēlēšanu kampaņas aktivitātes un izpausmes. JKP pirms Saeimas vēlēšanām iespēlētais triks ar cilvēkiem un plakātiem ielās Mārupē nenostrādāja, tāpat kā vērtību centra ieliktais sauklis “Godīgi”, kas aicināja domāt par līdzšinējās pašvaldības negodīgumu, korumpētību, savtīgumu utt., mārupiešiem nešķita būtisks. “PAR” kampaņu vispār nepamanīju. Tomēr galvenais mīnuss abiem ir īsais spēlētāju soliņš un atpazīstamu personu trūkums. Ja partijas spēja atrast tikai 12 (JKP gadījumā) vai pat 8 (PAR gadījumā) kandidātus, lai gan klasē ir 19 vietas, vēlētājs to neuztvēra nopietni un nespēja noticēt, ka šis saraksts vispār ir gatavs pilnvērtīgi strādāt un pildīt dotos solījumus. Gan jau abu partiju sarakstos kandidēja cienījami cilvēki, profesionāļi un sava aroda pratēji, bet starp viņiem nebija neviena, kura vārds iepriekš būtu bijis atpazīstams vai nu politiskajā vidē, vai uzņēmējdarbībā, vai sabiedriskajās aktivitātēs.

Pēc trīs sezonu darbošanās Mārupes pašvaldībā no Daugavas ielas nama būs jāatvadās “Progresīvajiem” un viņu līderim Edgaram Jansonam. Kāpēc tā? Atkal, vai nu par vēlu sāka paust savus vēstījumus, vai arī vēlētājiem vairs nešķita simpātiska tradicionāli agresīvā E. Jansona komunikācijas tonalitāte, kuras centrā ir izteikta opozicionāra retorika, cīņa “pret” kaut ko (kolhozniekiem, Rail Baltica) vai arī konflikti un neviennozīmīgi vērtētais veikums, darbojoties Mārupes hokeja saimniecībā.

Vēlēšanu kampaņa, un vai tāda vispār bija?

Nebija! Vēlētāju uzrunāšanai tika izmantoti tradicionāli vienveidīgie instrumenti – plakāti ar kandidātu sejām, kur nu kurš atrada iespējas tos izvietot brauktuvju malās, avīzes un bukleti ar solījumiem, tie paši arī tika reproducēti sociālajos tīklos. Saturs vienveidīgs – esošie stāstīja, cik daudz labu darbu paveikuši, topošie – kā vajadzētu darīt citādāk un solījumi, kā tas tiks darīts. Tas pats sociālajos tīklos – plakātiska vienvirziena komunikācija, uz lasītāju komentāriem soctīklu ierakstos atbildes netiek sniegtas, nekāda dialoga un savu pozīciju aizstāvēšanas un pamatošanas.

Domāju, ka ierindas vēlētājs šajā saturā vai nu apmaldījās, vai pat neiedziļinājās. COVID noskaņās visas partijas uzelpoja, jo satikt vēlētāju dzīvajā un jēgpilni sarunāties nomināli bija liegts un, acīmredzot, labi vien, ka tā bija – nebija jāiespringst.

Attiecīgi tauta nobalsoja par tiem, kurus zina un pazīst, un tas arī izskaidro “vecajo” palikšanu pie varas. No otras puses raugoties, tā ir ļoti slikta ziņa elektorātam – ja tas neko nepieprasa, tad vietvaru politiķi neko arī nepiedāvā, ne par ko neiespringst, un rezultātā zaudētāji esam mēs paši – pašvaldībā dzīvojošie. Jo neiegūstam to, ko, iespējams, varētu iegūt, ciešāk sekojot politiskajiem procesiem gan valstī, gan savā pašvaldībā, uzstājīgāk cīnoties par savām tiesībām un vajadzībām un darbojoties savas pašvaldības sabiedriskajā dzīvē, iespējams, tādējādi palīdzot pašvaldībai būt labākai un efektīvākai. Tāda ir demokrātijas burvība, kuru līdz galam nespējam izmantot!

1.       Latvijas Reģionu Apvienība (LRA, 5 no 19 vietām)

Par vēlēšanu uzvarētājiem nomināli uzskatāma politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība”, iegūstot 23,37 % vēlētāju atbalstu un 5 vietas jaunajā, ar Babītes novadu apvienotajā Mārupes novadā. Pārliecinoši pirmo vietu ieguva ilggadējais Babītes novada domes vadītājs, bet pēdējā sasaukumā atstādinātais Andrejs Ence. Acīmredzami pie šī rezultāta roku pielika oriģinālie babītieši, kas Latvijas neatkarības gadus savā pašvaldībā vadīja tieši Ences kunga pārvaldībā. Savukārt līdzšinējā Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece un izglītības druvas kopēja Līga Kadiģe no pirmās vietas sarakstā tika nobīdīta uz ceturto. Mārupieši vairāk savas balsis izvēlējās uzticēt Mārupes valsts ģimnāzijas direktoram Jānim Lagzdkalnam (otrais no 5. vietas) un kultūras nama vadītājai, ilggadējai novada kultūras dzīves organizētājai, mūziķei un deputātei Irai Dūdumai (nr. 3 sarakstā un nr. 3 finišā). Sava veida pārsteigums ir uzņēmēja un Rīgas pašvaldības institūcijas Bērnu un jaunatnes sporta skolas “Rīdzene” padomes priekšsēdētāja vietnieka Uģa Šteinberga iekļūšana domē.

Ja raugāmies no teritoriālā viedokļa, tad jaunajā domē iekļuva 3 mārupieši un 2 babītieši, bet, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, LRA ietekme kopumā ir mazinājusies, jo 2017. gada vēlēšanās LRA Mārupē ieņēma 4 no 17 vietām, bet Babītē pat 10 no 15 vietām. Šeit gan jāņem vērā fakts, ka vairāki LRA deputāti pašvaldības darbības laikā mainīja savu politisko piederību, t. sk. esošais Babītes novada mērs Aivars Osītis, kurš iestājās un šinīs vēlēšanās kandidēja no “Latvijas attīstībai”.

2.       Zaļo un zemnieku savienība (ZZS, 5/19)

Arī ZZS guvums ir 5 no 19 vietām jeb 21,05 % vēlētāju balsu, kas ir tikai nedaudz mazāk par LRA iebalsotajiem. Jāatzīst, ka no personāliju pozīcijām raugoties, ZZS piedāvāja vienu no spēcīgākajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ar vārdu “spēcīgākie” saprotot potenciāli atpazīstamāko personāliju vārdu iekļaušanu sarakstos, kuri ikdienā strādā pašvaldības institūcijās un tādējādi iemanto saskarsmi un atpazīstamību elektorāta vidū.

Neraugoties uz politisko konkurentu kampaņu agresīvajiem elementiem, kas tika vērsti pret esošo Mārupes novada mēru Mārtiņu Bojāru, viņš pārliecinoši saņēma vēlētāju lielāko atbalstu. Otru lielāko atbalstu ZZS sarakstā saņēma iepriekš ilggadējais novada būvvaldes inspektors Jānis Lībietis (pacēlās uz 2. vietu no 8.), Jaunmārupes dienas centra “Švarcenieki” vadītājs un sociālais darbinieks Gatis Vācietis un, nedaudz pārsteidzoši, vēl viens pašvaldības darbinieks, Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kārkliņš. Pašsaprotama ir Mārupes Mūzikas un mākslas skolas direktores Daces Štrodahas pārvēlēšana, jo ar viņas devumu ikdienā sastopas virkne jauno mārupiešu un viņu vecāku.

Tomēr “aiz svītras” palika citi atpazīstami pašvaldības institūciju darbinieki, esošie deputāti – Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča, ģimenes ārste Anita Vintere un salīdzinoši nesen amatā ieceltais domes izpilddirektors Kristaps Ločs.

Raugoties no teritoriālā viedokļa, jaunajā domē no ZZS saraksta iekļuva tikai mārupieši, vienlaicīgi atzīstot, ka arī iepriekšējās vēlēšanās ZZS saraksta pārstāvji no Babītes novada nav bijuši pārstāvēti.

3.       “Latvijas attīstībai” (LA, 4/19).

LA, lai arī nomināli ir jaunpienācēji pašvaldībā, būtu grūti tos definēt kā “jaunos”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši šī partija Saeimā izstrādāja jauno administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā pašreizējās 119 pašvaldības reducēsies uz 42 (vai citādi, atkarībā no vēl gaidāmajiem Satversmes tiesas spriedumiem un izrietošajiem Saeimas lēmumiem). Tomēr, raugoties no pašvaldību vēlēšanu skatu punkta, LA ir absolūti jaunpienācēji gan Mārupes, gan Babītes novados. LA ieguva 4 vietas jaunajā apvienotajā pašvaldībā – 3 no Babītes un 1 no Mārupes. Ievēlēti tika līdzšinējais Babītes novada līderis, domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, grāmatvede un sabiedriskā aktīviste, arī Babītes novada domes deputāte Ilze Bērziņa un Jānis Kazaks, uzņēmējs un SIA “Varkaļu Osta” īpašnieks, kā arī Mārupes BMX dzīves organizators un pašvaldības deputāts Guntis Ruskis. Tādējādi var teikt, ka LA jauno sastāvu domē veidos bijušie LRA pārstāvji, no kura saraksta viņi iepriekš tika ievēlēti Babītes un Mārupes pašvaldībās 2017. gada vēlēšanās.

Sāpīgu vilšanos, visticamāk, piedzīvoja LA saraksta otrais numurs (tika nobīdīta uz 9. vietu) Baiba Bļodniece – šobrīd LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, iepriekš zināma kā divu nozaru lobiju “Latvijas Nebanku kredītdevēju “ (lasi – ātro kredītu) un “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” nevalstisko organizāciju vadītāja, kura savu karjeru politikā reiz uzsāka “Jaunā laika” Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) birojā. Jāpiebilst, ka Baiba Bļodniece no apvienotā “Attīstībai/PAR!, “Progresīvie”” saraksta startēja arī pagājušajā gadā notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kur bija izlikta ar 30. numuru, bet finišēja 60. no 63 piedāvātajām vietām un netika ievēlēta.

Otra vilšanās bija jāpiedzīvo Mārupes pārstāvei Nadīnai Millerei, savulaik Mārupes bāriņtiesas vadītājai un šobrīd Eiropas fondu naudu LEADER programmā apsaimniekojošās NVO “Pierīgas partnerība” valdes priekšsēdētājai. 2017. gada vēlēšanās par savu sarakstu Nadīna izvēlējās “Saskaņu” un tika ievēlēta domē, bet šoreiz vēlētāji “krekla pārmešanu” un iepriekšējos sasniegumus tomēr nenovērtēja.

LA kontekstā būtiski ir pieminēt šī raksta ievadā pieminēto kampaņu sociālajos tīklos. LA bija vienīgie, kas veidoja savu pārstāvju cilvēkstāstus un tādējādi emocionālo fonu ne tik daudz partijas politikai, cik saviem deputātu kandidātiem, par ko paldies, visticamāk, jāsaka “krietnajam mārupietim Raivim”.

4.       Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (3/19)

Nacionāļu sarakstam izdevās noturēt savas pozīcijas, neskatoties uz sava līdera Raivja Zeltīta nekandidēšanu šajās vēlēšanās. Pirmā numura, jurista un uzņēmēja, līdzšinējā Mārupes domes deputāta Andra Puides atbalsta grupu veidoja plašākā sabiedrībā atpazīstamas personas – hokejists, bijušais Latvijas izlases spēlētājs, bet šobrīd U18 Latvijas izlases treneris Oļegs Sorokins, kā arī “ģimenes politiskās takas” gājēja, pazīstamā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa, kuras tēvs komponists Imants Kalniņš ir bijis LR Saeimas deputāts teju 20 gadus.

Grūti teikt, vai savas balsis par šo sarakstu atdeva tradicionālais nacionāli noskaņotais vēlētājs, vai savu lomu paveica “vecais triks ar sportistiem un aktieriem” (Oļegs Sorokins no 4. vietas sarakstā pārcēlās uz otro, bet Rēzija Kalniņa no 12. vietas nokļuva pat trešajā). Katrā gadījumā vēlētāji līdz galam nenovērtēja divus Puncuļu ģimenes pārstāvjus – ilggadējo Mārupes domes izpilddirektoru, savulaik domes deputātu, bet šobrīd pašvaldības komunālās saimniecības “Mārupes komunālie pakalpojumi” vadītāju Ivaru Punculi (palika pirmais aiz svītras, paceļoties no 21. uz 4. vietu) un aktīvu novada sabiedrisko procesu dalībnieci, “Biznesa vēstniecības” vadītāju Elīnu Punculi. Kas pārsteidzoši, Elīna saņēma otro lielāko svītrojumu skaitu (116 svītrojumi) pēc Rēzijas Kalniņas (146 svītrojumi), kas ir šķietami netipiski cilvēkam, kurš savās darba gaitās ikdienā pozitīvā saskarsmē satiek novada iedzīvotājus un potenciālos vēlētājus.

5.       Jaunā Vienotība (JV, 2/19)

Jāatzīst, ka šis ir nepieklājīgi zems rezultāts t. s. premjera partijai, bet likumsakarīgs novada pašvaldības vēlēšanās. Saraksta līderis Normunds Orleāns iepriekš tika ievēlēts kā vienīgais toreiz partijas “Vienotība” pārstāvis pašvaldībā no šī saraksta. Savulaik bijis arī novada mērs, tomēr pēdējos gados publiski vairāk zināms kā retro automobiļu kustības aktīvists, nevis pašvaldībai nozīmīgu lēmumu virzītājs. Šo vēlēšanu finišā bija spiests atdot pirmo numuru kolēģim no Babītes pašvaldības Nikolajam Antipenko. Grūti atrast kādus īpašus nopelnus JV pārstāvim iepriekšēja sasaukuma laikā, tomēr 1425 novada iedzīvotāji nodeva savas balsis par JV un deva iespēju tiem kā pēdējiem iekļūt jaunajā pašvaldībā.

Par velniem un detaļām jeb korporatīvā komforta miglā

Silvestrs Savickis
“LEAD. Korporatīvā komunikācija” Partneris,
Latvijas Komunikācijas asociācijas padomes loceklis

Pirmpublikācija ir.lv

Ja kāds man apgalvotu, ka mainīšu savu telekomunikāciju operatoru, es teiktu, lai liekas mierā – serviss un kvalitāte visiem daudzmaz līdzīgi, bet lojalitātei zīmolam un ilggadīgajai uzticamībai ir būtiska loma. Bet tad…

Īsziņa telefonā pārsteidza: “Paldies! Jūsu veiktais maksājums ir saņemts” – tikko biju veicis pirmo un perspektīvā regulāro viencipara maksājumu par telekomunikācijas pakalpojumu. Sīkums, bet patīkami, nodomāju, malkojot rīta kafiju mājas birojā. Tomēr dienas laikā šis “rīta sīkums” vairākkārt atgriezās manās domās, varbūt ne gluži ar “ wooow, cik kolosāla kompānija”, cik “hmmm, bet kā tad ar pārējiem?”. Tāda laikam ir cilvēka daba.

Kā ikvienam, ikdienā nākas veikt virkni t. s. regulāro maksājumu. Paši zināt – elektroenerģija, apsardzes pakalpojums mājoklim, degviela automašīnai, gāze apkurei, jau pieminētie telekomunikācijas pakalpojumi utt. Visbūtiskākais faktors šo komfortablai ikdienai nepieciešamo pakalpojumu novērtējumā, protams, ir to kvalitāte. Lai elektroenerģija tiktu piegādāta bez pārtraukumiem, internets neraustītos, ūdens būtu dzerams un bez piegaršas, atkritumi izvesti pēc grafika utt., turklāt lai norēķini būtu veicami ērti un vienkārši. Tad vēl, kaut kur pa vidu, ir cenas faktors, bet, paldies konkurencei, tās visiem pakalpojumu sniedzējiem savos segmentos ir daudzmaz līdzīgas.

Bet tad nāk velns ar savām detaļām. Paprātoju un secināju, šķiet, neviens cits regulāro pakalpojumu sniedzējs nekad paldies par rēķina samaksu nav teicis. Jo tas taču ir pats par sevi saprotams – tev piegādā, piemēram, siltumu, un tu par to samaksā, visi visu dara laikā, ko tur vēl daudz ceremonēties ar visādiem muļķīgiem pārspīlētas pieklājības elementiem. Tomēr tad ierodas atmiņas paplašinājums.

Vai mans līdzšinējais operators jebkad ir izpildījis kādu žestu pateicībā par lojalitāti vairāku dekāžu garumā?

Vai “draudzīgs atgādinājums par rēķinu apmaksas termiņiem” no degvielas kompānijas vēl pirms (!) rēķina apmaksas iestāšanās datuma veicina manī pozitīvas sadarbības sajūtas? Vai liega mūzika un pievilcīgs alts, kas aicina “vēl mazliet uzgaidīt, jo visi operatori aizņemti” ceturdaļstundas ilgumā rosina produktīvas pārdomas par laika nerimstošo plūdumu mūsu dzīvē? Vai mazums dzirdēts arī par AML tīklos sapinušos banku (ne)komunikatīvajām “prasmēm” klientiem atteikties sniegt jebkādus paskaidrojumus par tiem vai citiem lēmumiem. Piemēru, izrādās, nav mazums.

Tomēr teju visi šie vārdos nenosauktie pakalpojumu sniedzēji atrodami dažādos reputācijas, līderības, atpazīstamības, zīmolu un apgrozījumu topos. Viņu pakalpojumus izmanto lielākā daļa patērētāju, un to sociālās atbildības projektu atspoguļojums aizpilda mediju un sociālo tīklu virsrakstus. Dzīve ir izdevusies, un organizācijas vadība pakāpeniski grimst korporatīvā komforta un labsajūtas miglā…

Bet vai viss tiešām ir tik nesatricināmi, un velns ar savām detaļām var iet uz elli?

Kā uzskata biznesa stratēģijas eksperts Mika Solomons, pastāv vairākas izplatītas klientu servisa kļūdas. Dažas no tām: organizācijas pārsvarā fokusējas uz “pirmā iespaida sniegšanu” un ignorē t. s. “pēdējās klienta sajūtas”, kas visbiežāk ir daudz būtiskākas lojalitātes un turpmākās sadarbības kvalitātē. Citiem vārdiem, smaidam, sirsnīgām atvadām un bezmaksas končai no viesnīcas administratora puses ir daudz būtiskāka nozīme nekā skaistiem attēliem, lieliskas cenas un servisa solījumam pirms. Vai arī tam, cik eleganti restorāna personāls dāmai pasniedz mēteli pēc smalkām vakariņām nav mazāka loma par baudītā ēdiena un vīna garšu saderību.

Cita klientu servisa kļūda ir organizācijas vadības pieņēmums, ka darbiniekiem nav pilnībā jāpārzina solītā pakalpojuma nianses. Jo pārdod viens departaments, bet ikdienas apkalpošanu veic cita struktūrvienība.

Piemēram, pārdevējs, klienta iegūšanas mērķa vadīts, ir sasolījis debesmannu ar putukrējumu (lai arī likumiski un korporatīvā standarta ietvarā), bet finanšu departaments, kas atbild par rēķinu izrakstīšanu, turpina strādāt ierastajā ritmā, jo ziņas par pārdošanas un tirgvedības akcijām līdz pēdējiem nav nonākušas. Tad vēl, situācijā, kad iestājas tehniskas ķibeles (piem., nestabils interneta ātrums), ierodas tehniķis un konstatē, ka “vaina ir citur” (piem., tehniķa ieskatā novecojis maršrutētājs), un vizīte beidzas ar “šī nav mana problēma”.

Šīs ir tā saucamās mazās servisa kļūdas, kam uzņēmumi reti pievērš uzmanību. Ekonomikas nozares pētnieki ir ieviesuši “servisa mikrokļūdas” konceptu, to aprakstot kā “klienta gaidu samazinājumu kādas nelielas nianses dēļ”.* Tā rada klientā īslaicīgu diskomfortu, bet bez ilgstošām sekām. Tāpēc visbiežāk klienti nesūdzas, jo vai nu neuzskata šis mazās lietas par pietiekami būtiskām, lai tām tērētu savu laiku, vai arī, lai izvairītos no psiholoģiskā diskomforta, kura klātbūtne ir vienmēr, kad jāveic kādas rīcības ar negatīvu konotāciju. Pētnieki uzskata, ka mikrokļūdas šo iemeslu dēļ ir daudz bīstamākas nekā “klasiskās servisa kļūdas”, kuru esamība nav nepamanāma, jo tās ir acīmredzamas un nereti nogalina paša pakalpojuma būtību vai arī atkārtojas regulāri. Piemēram, aviokompānijas reisi regulāri kavē ielidošanu galamērķī vai x % klientu tiek pazaudēta bagāža. Tāpēc organizācijas operatīvi reaģē un iegulda ievērojamus resursus šo kļūdu labošanā, publiski atvainojas saviem klientiem un veic straujas kustības trūkumu novēršanā. Tā nereti defektu pārveidojot pa efektu, jeb “redziet, kā mēs strādājam, jo jūs mums rūpat”. Savukārt mikrokļūdas nereti paliek neidentificētas un pārvēršas par bumbu ar laika degli.

Tagad ir laiks, kad ne tikai novērtēt ikdienas kvalitatīvās sadarbības lietas, uzsist sev uz pleca, ka sadarbojies ar organizāciju, kas mazu daļu no tevis regulāri veiktā maksājuma novirza no vardarbības ģimenē cietušajiem, paliatīvās aprūpes uzlabošanai vai dzīvnieku patversmēm, bet arī mazajām niansēm jūsu savstarpējās attiecībās. Vai tās ir vienkārši formālas un savstarpēju uzmanību nepieprasošas, iespējams, pasīvi agresīvas, kad jūs, lai arī būdams ilgstoši lojāls un cītīgs klients, tomēr varat tikt novienādots ar “vidējo statistisko maksājumu kavētāju un potenciālu krāpnieku”, vai tomēr kaut nedaudz personiskas, pozitīvā gaisotnē izpildītas ar maziem un mīļiem “dāvanu cepumiņiem” rotātas. Velns ir detaļās, un, iespējams, tam ir vērts pievērst lielāku uzmanību, nekā mūsu dienišķais skrējiens līdz šim ir pieļāvis. Tad dzīve būtu pozitīvām emocijām bagātāka. Nedarot to, korporatīvā komforta migla uzņēmumu vadītāju galvās tikai sabiezēs, bet ikvienam nepieciešamo ikdienas pakalpojumu līmenis, visticamāk, kritīsies.

*Sands, S., Campbell, C., Shedd, L., Ferraro, C., Movrommatis, A., “How small service failures drive customer defection: Introducing the concept of microfailures”, Business Horizons, Kelly School of Business of Indiana University, Volume 63 (4), 07.-08.2020., pp. 573-584.

Atlaists zūmā – vai digitālās tehnoloģijas aizstās cilvēksaskarsmi?

Pirmpublikācija ir.lv

“Diemžēl mēs esam spiesti optimizēt darbinieku skaitu un jūs tiekat atlaists,” saules apspīdētā marta pēcpusdienā saviem vairāk nekā 20 darbiniekiem paziņoja personāla vadītājs… videokonferences laikā Zoom platformā. Tikko šādi rīkojies Kalifornijas elektrisko skūteru ražotājs Bird,[1] kurš tikai janvāra beigās iegādājās Eiropas vadošo e-mobilitātes risinājumu piegādātāju Circ, tobrīd paziņojot par darbinieku pieaugumu par 300 cilvēkiem. Tas bija nedaudz vairāk kā pirms mēneša…

Tehnoloģijas rada neticamas iespējas cilvēku saziņā – gan pozitīvas, gan negatīvas, protams. Trīs lielākās videokonferenču platformas Zoom, Microsoft Teams un Google Meet ziņo par dramatisku lietotāju skaita pieaugumu[2]. Krīze ir iespēja – saukļa veicinātāji apgalvo, ka aiz loga notiekošais iemācīs pasauli rīkoties kardināli atšķirīgi, mainīs ikdienas uzvedības paradumus biznesā, atbrīvos sabiedrību no nevajadzīgām lietām un padarīs to efektīvāku. Virkne uzņēmējdarbības nozaru, sevišķi konsultantu biznesā, sapratīs, ka reprezentatīvs birojs vispār nav nepieciešams (jo tāds nebūs ne klientiem, ne konkurentiem – kam tad zīmēsies), dārgi ārzemju komandējumi un lokāla mēroga klātienes sapulces atkritīs, ietaupot gan laiku, gan naudu.

Tehnoloģijas būs radījušas iespēju cilvēkiem sasniegt tādu pat vai vēl labāku rezultātu neizejot no viesistabas. Bet vai tā tiešām būs?

Psiholoģijas zinātnē ir gana daudz pētījumu, kas apliecina cilvēciskās saskarsmes un socializēšanās nozīmīgumu cilvēka un visas sabiedrības psihoemocionālās stabilitātes un labsajūtas veicināšanā. Mazāk ir pētītas (jo nav bijusi nepieciešamība) saskarsmes un digitālās saziņas veidu atšķirības un to ietekme uz biznesa rezultātiem.

Par piemēru iz zinātnes var ņemt nozari, kurā tradicionāli ir dominējusi tieša cilvēksaskarsme – diplomātija. Diplomātija jeb komunikācija starp valstu valdībām starptautisko attiecību ietvarā varbūt nav gluži biznesa nozare (rezultāti no diplomātu darbības vērtējami citādi kā biznesā), bet tieši tā šobrīd tiek padziļināti pētīta digitālās komunikācijas kontekstā. Un proti, kamēr lietišķā pasaule lielā mērā veido savstarpējās attiecības digitālā vidē, ar to saprotot gan sociālos tīklus, gan citas modernās saziņas formas, diplomātija kā tradicionāla un ļoti konservatīva nozare atpaliek[3]. Tomēr paradumi lēnām mainās un IKT ienāk arī diplomātijā, ko apliecina Burson, Cohn & Wolfe ikgadējā Twiplomacy pētījuma rezultāti, kurā 2019. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas twitter konts ieņem 15. vietu pasaulē kategorijā vislabāk savienotie pasaules līderi[4].

Tikmēr digitālās diplomātijas pētnieki vērtē dzīvās jeb face-2-face komunikācijas izaicinājumus iepretim digitālās komunikācijas izaicinājumiem. Tā, piemēram, zinātnieki uzskata, ka virknē dzīves situāciju tiešā komunikācija ir un paliks neizstājama, ja raugāmies no sarunas panākamo efektu kontekstā.

Sazinoties digitāli, ir apgrūtinoši izveidot vienu no būtiskākajiem elementiem biznesā – uzticēšanos. Tas nozīmē iegūt arī netiešu informāciju par sarunu biedra nodomu patiesumu vai izpratni par otra nodomiem, kā arī, protams, risināt attiecību problēmas.

ASV zinātnieki T. Halls (Hall) un K. Jarhi – Milo (Yarhi-Milo)[5] uzskata, ka personiskā mijiedarbība ļauj sarunu biedriem apmainīties ar informāciju ne tikai caur to, ko viņi saka, bet arī caur to, ko viņi nesaka. Sejas izteiksmes, ķermeņa valoda, balss tonis, pat neapzinātas kustības vai reakcijas – viss minētais piegādā informāciju par sarunu biedra(-u) nodomu patiesumu. Lai saprastu sarunas vai sapulces gaidāmo perspektīvu, tikai esot klātienē ir iespējams pārbaudīt t.s. nekontrolētos personības uzvedības aspektus, jo tie ar lielu varbūtību netieši norādīs uz sarunu biedra mērķiem, sagaidāmo situāciju un iespējamo sarunas rezultātu. Vairumā gadījumu cilvēki neaizdomājas par emociju mikroizpausmēm, kas ir t.s. nekontrolētie cilvēka uzvedības aspekti, un bieži vien sniedz daudz vērtīgāku pienesumu sarunai nekā vārdos pateiktais vai rakstveida vēstījums[6].

Ja no sapulces vēlamies panākt patiesu un maksimāli objektīvu rezultātu, būs vien jāliek modernās tehnoloģijas atvilktnē un jāmeklē iespēja satikt savu sarunu biedru(s) klātienē. Vispirms laikam gan jāatbild uz jautājumu – vai pulcēšanās, neatkarīgi  no veida, vispār ir nepieciešama? Tikmēr cerēsim, ka dzīve drīz atgriezīsies normālās sliedēs un atlaišana no darba notiks cilvēcīgā un ierastā veidā.

Bet, ja tā var teikt, videoatlaišanas jeb darba uzteikums attālināti, nav nekas jauns. Ja vien atceramies pirms 11 gadiem radīto Holivudas drāmu Up in the Air ar Džordzu Klūniju (George Clooney) galvenajā lomā[7]. Viņa tēlotā varoņa darbs bija ceļot pa valsti un kā ārpakalpojuma sniedzējam savu klientu – darba devēju uzdevumā, atbrīvot no darba dažādu uzņēmumu darbiniekus. Tā turpinājās līdz brīdim, kamēr paša pārstāvētais uzņēmums, darba efektivizēšanas nolūkos, pieņēma lēmumu klientu darbiniekus turpmāk atlaist… attālināti, izmantojot videokonferences, tādejādi pārtraucot galvenā varoņa regulāras ceļošanas tradīcijas ar kurām minētais bija lielā mierā. Jaunajai metodei sekoja iespaidīgas blaknes, līdz pat atbrīvoto darbinieku pašnāvībām utt., kā rezultātā Klūnija varonis varēja uzgavilēt un atgriezties pie tradicionālajām un krietni humānākajām darba metodēm.

Šī stāsta vēsture sakņojas vēl tālākā pagātnē, jo filma tapusi pēc rakstnieka Voltera Kerna (Walter Kirn) tāda paša nosaukuma grāmatas, kas tika izdota vēl 2001. gadā. Attālinātās atlaišanas bija modē jau pirms teju 20 gadiem. Grāmata un filma, protams, ir par vērtībām un attiecībām. Gluži kā viss šajā dzīvē.

[1] https://www.bbc.com/news/technology-52091615

[2] https://www.bbc.com/news/business-52032849

[3] Bjola C., Holmes M. (2015), “Digital Diplomacy: Theory and Practice”, Routledge, p.4;

[4] https://twiplomacy.com/ranking/the-50-best-connected-world-leaders-2019/

[5] “The Personal Touch: Leaders’ Impressions, Costly Signalling, and Assessments of Sincerity in International Affairs (with Todd Hall)”. International Studies Quarterly 56.3 (2012), 56, 3, 560-573. Print.

[6] Heibeck, T., and A.Pentland, 2010. Honest Signals: How They Shape Our World. Cambridge, MA: MIT Press.

[7] https://www.imdb.com/title/tt1193138/

Avīzes jeb zināt kāpēc

“The corporal and Colonel Korn both agreed that it was neither possible nor necessary to educate people who never questioned anything” (Heller, Joseph, Catch - 22, Vintage Book, London, 2010)

• Avīzes atbild uz jautājumu “kāpēc lietas notiek, tā kā tās notiek” un izskaidro kontekstus.
• Avīzes sniedz ne tikai informāciju, bet arī zināšanas. Avīžu lasīšana ir mūžizglītošanās daļa.
• Avīzes stāsta par valsts politiku, ekonomisko situāciju, ārzemju aktualitātēm, sportu, izklaidi, un biznesu. Tās ir daudzpusīgas.
• Avīžu lasīšana ir labs ieradums un tā ir daļa no izglītotu cilvēku mūsdienu dzīves. 
• Avīžu lasīšana padara jūs par labi informētu personību un ļauj piedalīties visās diskusijās, kas skar būtiskus pasaules notikumus. Tādejādi jums būs viegli atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, kuri bieži runā par aktuāliem notikumiem un politiku. 
• Lasot avīzes, jums veidosies skaidra izpratne par to, kas notiek gan jūsu valstī, gan visā pasaulē.

“A once unimaginable scenario: No more newspapers”, The Washington Post, 21.03.2108.
Top 100 lasītākie periodiskie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas, Kantar TNS, Pavasaris 2019.